Autoskolas degvielas cenu dēļ pieļauj cenu kāpumu
Pusotra stunda autovadīšanas ar mācību instruktoru jau no aprīļa varētu izmaksāt par 30% vairāk – tā Neatkarīgajai ar nopūtu atzīst autoskolas Cresco valdes locekle Ilona Ismailova.
Degvielas cenai tuvojoties latam par litru, Latvijas autoskolās secina – pieaug izmaksas, kas neizbēgami lielāku robu atstās arī topošo autovadītāju maciņos.
Šobrīd praktiskā apmācība (90 min) ar vieglo automašīnu (B kategorija) izmaksā 10–12 latus, bet varētu pieaugt līdz 15 latiem. Potenciālajiem kravas automašīnu vadītājiem mācību maksa, kā prognozē I. Ismailova, pieaugs no 20 līdz 24 latiem.
Neapmierināti ir arī mācību instruktori – tieši viņi ikdienā braucienu starplaikos nodrošina degvielas uzpildi. «Nodarbībā tiek veikti vismaz 30 kilometri – pāris santīmu pieaugums degvielas cenā var dienā izmaksas palielināt pat par 10 latiem,» norāda autoskolas GROSS braukšanas instruktore Ineta Blūzmane. Vairākums instruktoru kā pašnodarbinātie var maksu palielināt pēc saviem ieskatiem. Tomēr vairāk nekā 210 autoskolu radītā konkurence, pēc I. Blūzmanes vārdiem, to neļauj. Viņa novērojusi, ka aizvien vairāk kolēģu darbu meklē taksometru un kravas pārvadājumu firmās. «Braucējam var šķist patīkami, ja dažās autoskolās braukšanas maksa nepalielinās. Tomēr tas ir maldinoši – ar dažādām akcijām tiek piesegts tas, ka zaudējumus vienmēr sedz klients,» atzīst Dainis Uzuliņš, kurš vada autoskolu Vanags. Pēc viņa teiktā, topošajam autovadītājam jau šobrīd būtu jāmaksā par pāris latiem vairāk, taču spekulācijas autoskolu tirgū to pagaidām ierobežo.
Ceļu satiksmes drošības direkcija atsakās prognozēt, vai pieaugums samazinās jauno autovadītāju skaitu vai to braukšanas kvalitāti, norāda iestādes sabiedriskās daļas speciāliste Ieva Bērziņa. Tomēr direkcija sola šā gada laikā eksāmena cenas saglabāt nemainīgas.
Avots: nra.lv /Pēteris KLOKS
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk