Austrumu slimnīcas vadītājs: Veselības nozarē tiek sperts liels solis atpakaļ
Mēs veselības nozarē nevaram gribēt kvalitāti rietumvalstu līmeni, ja mums ir viens no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
“Mēs, mediķi, gaidām finansējuma paaugstinājumu nozarei un likumā noteikto mediķu atalgojuma paaugstinājumu. Būs bēdīgi, ja atalgojums netiks paaugstināts, jo medicīnas darbinieki redzēja, ka atalgojums mazliet aug. Atgriezās cerība, ka būs labāk. Tagad atkal liels solis tiek sperts atpakaļ un cerības tiek pieviltas,” norādīja Paeglītis.
“Ir vēl slimnīcām arī citas vajadzības, kur redzam, ka izmaksas netiek segtas un naudas ir par maz. Mums, piemēram, ir Toksikoloģijas un sepses klīnika, kur tiek ārstēti pacienti ar smagām saindēšanās slimībām, un gadā tā mums rada trīs miljonu eiro zaudējumus. Šī ārstēšanas joma nav pienācīgi finansēta. Tāpat ir intensīvās terapijas nodaļas, kur izmaksas ir lielākas nekā valsts finansējums. Ja šie virzieni tiktu pietiekami finansēti, mēs varētu daudz cerīgāk vērties nākotnē, strādāt bez zaudējumiem, vairāk domāt par ieguldījumiem infrastruktūrā, tostarp jaunās tehnoloģijās,” uzskata Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa sacītā, ja salīdzina kaut vai ar tuvajām kaimiņvalstīm, veselībai atvēlētais budžets ir mazāks nekā tur. Uz vienu iedzīvotāju tas ir stipri zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. “Arī no iekšzemes kopprodukta veselībai novirzītais finansējums mums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tādos apstākļos nevar gribēt neiespējamo, lai kvalitāte būtu rietumvalstu līmenī. Līdz ar to nav korekti teikt, ka visa nauda pazūd nezin kur. Protams, ir jomas un vietas, kur var darīt citādi un labāk. Es strādāju savā pašreizējā amatā pusotru gadu, un mēs daudz esam izdarījuši, taču tie pagaidām nav daudzi miljoni, ko izdevies ietaupīt. Esam ietaupījuši summas, kas mērāmas desmitos tūkstošu, bet ne miljonos. Ir vēl lietas, ko var darīt un darīsim, taču ar to nevar atsvērt finansējuma hronisko trūkumu,” piebilda Paeglītis.
“Tāpat pašlaik medijos aktualizēta ir medicīnas iestāžu personāla attieksmes problēma – tiek atspoguļoti gadījumi, kad ārsti bijuši neiejūtīgi. Bet arī tam ir sakars ar finansējumu un ārstu atalgojumu. Ārsti pārstrādājas, “pārdeg”, viņi strādā stresa apstākļos. Iestājas bezcerība – sajūta, ka nav pārmaiņu uz labu. Tā nevar ilgi turpināties. Taču uzsvēršu, mēs nerunājam par darba kvalitāti. Mūsu ārsti šādos apstākļos godprātīgi veic savus profesionālos pienākumus,” uzskata slimnīcas vadītājs.
Kā zināms, Ministru kabineta 11. oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz, ka 2022. gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā IKP.
Atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem 2020. gadā bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro. Tā vietā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro.
Vēl par tēmu:
Nedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālākLAA: atteikšanās no apdrošināšanas veselības nozares darbiniekiem – bīstams signāls darba ņēmējiem
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) uzskata, ka Veselības ministrijas priekšlikums budžeta taupīšanas nolūkos atteikties no veselības apdrošināšanas polisēm Veselības ministrijas...
Lasīt tālākPartnerības pirmais gads Latvijā – simtiem pāru reģistrējuši attiecības ar juridisku spēku
Šodien, 2025. gada 1. jūlijā, aprit gads kopš Latvijā ieviests Partnerības institūts. Tas piešķir tiesības divām pilngadīgām personām - neatkarīgi no dzimuma - juridiski nostiprināt...
Lasīt tālākNedēļas vidū termometra stabiņš vietām varētu pietuvoties +30°
Jūnijā Latvijas laika apstākļus noteica vairāku ciklonu darbība – daudzas dienas bija mākoņainas, lietainas, vēsas un vējš bija brāzmains. Jaunās nedēļas sākumā aizejošais ciklons...
Lasīt tālākSaule kaitē arī mākoņainā dienā: Sārtas pumpiņas, vasaras raibumi un citi nemaz ne tik nevainīgi saules radīti bojājumi
Pēc garās un drēgnās ziemas, kad saule mūs iepriecināja gana reti, jau ierasti gaidām pavasara un vasaras sezonu, lai klēpjiem vien smeltos saules enerģiju un siltumu. Nav noliedzams – saulei...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mākoņains un bieži līs, tomēr jaunnedēļ vairāk varēsim baudīt saulainu laiku
Nedēļas izskaņā laika apstākļus aizvien ietekmēs ciklona darbība, līdz ar to gaidāms lielākoties mākoņains laiks, valsti šķērsos jaunas nokrišņu zonas, nesot lietu. Tomēr brīžiem...
Lasīt tālākNo 1. jūlija ārstniecības iestādēm būs jāievieš pacientu tiesību īstenošanas plāns: izstrādātas vadlīnijas atbalstam
No 2025. gada 1. jūlija stāsies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka visām slimnīcām un daudzprofilu ambulatorajām ārstniecības iestādēm ir pienākums veicināt pacientu...
Lasīt tālāk