• Tweet

Vidusskolas absolventu vāji eksāmenu rezultāti matemātikā un arī fizikā saistāmi ar nepietiekami apgūtām pamatu zināšanām 3.-6.klasē, tā intervijā Latvijas Radio norāda augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis.

Augstskolas rektors norāda, ka stāsts ir ne vien par matemātiku, bet arī par fiziku. “Eksāmens ir kā slimniekam termometrs, ne vairāk,” norāda augstskolas rektors.

Viņš skaidro, ka “slimības” cēloņi meklējami 3.-6.klasē, kad bāzes zināšanas matemātikā nav apgūtas pietiekamā līmenī.

“Tas nabaga bērns tiek celts no gada uz gadu uz priekšu, bet finālā, kad jāsāk mācīties fizika un nopietni matemātika, viņš, neapguvis pamatzināšanas un nespējot domāt pietiekami ātri un sistēmiski, nav spējīgs to izdarīt,” norāda Baumanis.

Kopumā vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka šogad tas ir uzlabojies eksāmenos angļu valodā un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā (svešvalodā), krietni zemāki – Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā.

Šogad eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 14000 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 13000 skolēnu, krievu valodu divi ar pusi tūkstoši skolēnu, bet vācu valodu – 93 skolēni. Vidusskolās un ģimnāzijās ir nedaudz palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas kārtot bioloģiju, fiziku un ķīmiju.

Foto:Wokandapix/https://pixabay.com/en/users/Wokandapix-614097//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/