Augstskolas mēģina rast kopsaucēju
Kamēr izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās līdz 1. aprīlim vienoties ar nozares pārstāvjiem par reformu rīcības plānu kārtējo reizi ir iestrēgusi tulkojumā, augstskolas pašas ķērušās pie augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām, mēģinot rast kopsaucēju svarīgākajos punktos par stratēģiju, finansējumu un pārvaldību.
Nozares pārstāvji pagājušajā nedēļā pulcējās Liepājā starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē Kā nodrošināt globāli konkurētspējīgu augstāko izglītību Latvijas attīstības centros?. Tās rezultātā tapusi deklarācija Par konkurētspējīgas augstākās izglītības sistēmas attīstības vadlīnijām, kurā izvērtēta situācija un piedāvāti risinājumi, kā īstenot pārmaiņas. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš preses konferencē, kurā iepazīstināja ar dokumenta svarīgākajiem pieturas punktiem, uzsvēra, ka «radusies sajūta, it kā tikai Latvijā izveidojusies revolucionāra situācija. Taču tas viss notiek arī Eiropā kopumā, un Latvija ir procesa daļa. Ja nesekosim tendencēm citur, varam katastrofāli atpalikt.» Lai gan līdz šim komunikācija nozarē nav bijusi no tām vieglākajām, tomēr idejas, kas pirms kāda laika tika uzskatītas par trakām un neiespējamām, nu esot pieņemtas, un beidzot sākusies normāla diskusija. Viņš gan nelolojot pārāk lielas ilūzijas, ka koncepcija tiks izstrādāta ātri un gludi, jo pie vienota slēdziena augstskolām būs ļoti grūti nonākt. M. Auziņš lika saprast, ka augstskolām jāņem vērā – ar laiku griezieni būs un visiem tie noteikti nebūs patīkami. Vai tas nozīmēs arī iestāžu apgriešanu, sīkāk viņš neatšifrēja. Kā vēlāk Neatkarīgajai paskaidroja Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, konferencē par augstskolu mehānisku apcirpšanu neesot runāts, bet gan par konsolidāciju, saprotot to kā sadarbību visos studiju līmeņos.
Augstskolu vadītāji nonākuši pie kopsaucēja, ka ir vairāki virzieni, pie kuriem noteikti jāstrādā. Viens no tiem ir kvalitāte, otrs pārvaldība, trešais finansējums. LU rektors pauda, ka esot divi ceļi, kā to darīt, – «viens ir tā sauktais anglosakšu jeb konservatīvais variants, kur vairāk izmanto privāto ieguldījumu, cits – ziemeļvalstu jeb liberālais, kur lielākoties tiek nodrošināts publiskais finansējums». M. Auziņš vairāk atbalstot anglosakšu modeli, un tas arī esot saprotams, jo, ja veselības jomā valsts sliecas uz liberālo variantu, tad skaidrs, ka visas nozares nebūs iespējams uzturēt par valsts naudu. Te gan viņam iebilda Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš, norādot, ka tas gan būšot dīvaini – ja visas kaimiņu valstis izvēlēšoties liberālo modeli, bet Latvija konservatīvo. Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns piebilda, ka par pamatu finansējumam un augstskolas tipoloģijai (universitātes vai neuniversitātes) vajadzētu ņemt augstskolu rezultātus (tajā skaitā pētniecību un zinātniskās publikācijas).
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzteica augstskolu labo gribu un darbu, norādot, ka tuvāko trīs nedēļu laikā visām ieinteresētajām pusēm jāsatiekas vēlreiz un jāizstrādā rīcības plāns, ko iesniegt Ministru kabinetā.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Svētku tradīcijas Latvijā – aptauja atklāj, kā latvieši svin Ziemassvētkus
40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākValsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākRīgā aizvadītas Valsts policijas dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”
Šodien, 6. novembrī, aizvadītas nu jau otrās Valsts policijas organizētās bezpilota lidaparātu jeb dronu sacensības “Taktiskais pārspēks”. To mērķis bija pārbaudīt un pilnveidot bezpilota...
Lasīt tālākPieņemts lēmums par bezmaksas televīziju Latvijā – kas skatītājus sagaida nākamgad?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā konkursā komerciālajām televīzijām uz brīvajām vietām bezmaksas zemes apraidē Latvijas teritorijā noskaidroti...
Lasīt tālākPēc ugunsgrēka Tvaika ielā satiksme būs slēgta vismaz nedēļu
Pirmdienas, 2. novembra, rītā Rīgā, Tvaika ielā 4, izcēlies plašs, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks ražošanas ēkā. Bīstamās situācijas dēļ satiksme Tvaika ielas posmā būs slēgta...
Lasīt tālākPar seksuāla rakstura darbībām ar dzīvniekiem nosaka kriminālatbildību
Saeima ceturtdien, 29. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas ievieš kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar dzīvnieku. “Dzīvnieku seksuālai...
Lasīt tālāk