• Tweet

Ieskandinot izcilā dzejnieka Knuta Skujenieka 80. gadu jubileju, ceturtdien, 25. augustā, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 3. stāva ātrijā tiks atklāta ceļojošā fotogrāfiju izstāde “Knutifikācija”. Izstāde būs apskatāma līdz 20. septembrim. Ieeja bez maksas.

Dzejnieka ikdienu un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem attēlo fotogrāfijas, kas tapušas, dokumentējot K. Skujenieku filmas “Knutifikācija” tapšanas laikā (3 gadu garumā), kur dzejnieks parādās gan filmēšanas vajadzībām organizētās, gan ikdienišķās situācijās.

Savukārt dzejnieka ķermeņa portretējums sasaista tam piemītošo vizuālo tēlainību ar viņa daiļradi. Ķermenis pārtop par ainavu, ārējam kļūstot par iekšējās pasaules atainojumu. Tekstūrā parādās reizē spēks, jūtīgums, trauslums un ievainojamība, kas ir K. Skujenieka lirikas neatņemama sastāvdaļa.

Izstādi veidojuši foto mākslinieki Viktorija Eksta un Paulis Jakušonoks un radošo ideju viņi komentē šādi: “Knutifikācija ir process, kuru izejot, tu atbrīvojies no ilūzijām. Dzejnieks ir, kamēr viņš raksta. Knuts Skujenieks vairs neraksta, bet turpina būt dzejnieks, aktīvs sabiedrisko procesu vērotājs, radoša personība, cilvēks, kura dzīve iedvesmo un liek domāt, akcentējot cilvēcību, drosmi, brīvību, bezkompromisu nostāju ikvienā jautājumā. “Post” radīšanas stāvoklī viņš atskatās uz savu ceļu un dod iespēju sekot savai esībai pirms un pēc.”

Šobrīd par K. Skujenieku top arī dokumentālā filma “Knutifikācija”, kuras pirmā publiskā prezentācija plānota 2016. gada septembrī – dzejnieka jubilejas godināšanas mēnesī.

Dzejnieku trāpīgi raksturo dzejnieka un esejista Jāņa Rokpeļņa teiktais: “Ir cilvēki, kurus tu satiec, un saproti, ka viņš ir ģēnijs”.

K. Skujenieks ir plaši pazīstams kā Latvijas, tā arī Eiropas kultūrvidē. Viņa darbi atdzejoti vairākās valodās. Arī pats dzejnieks strādājis pie atdzejojumiem. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. Tulkojis no zviedru, dāņu, poļu, spāņu u.c. valodām. Savulaik bijis apsūdzēts par pretpadomju propagandu, par ko notiesāts uz 7 gadiem Mordovijas lēģeros. Dzejnieka darbi iznākuši 7 rakstu sējumos. Viņa dzeja ir dziļš personīgs pārdzīvojums par piedzīvoto un spēju izmācīties grūto dzīves skolu, lai atziņas vienkāršā un saprotamā veidā sniegtu tālāk. K. Skujenieka darbība kultūras kopšanas laukā un starptautisko kultūras saišu veidošanā ir aizgājusi tālu aiz tikai tulkošanas robežām. Viņš ir kļuvis atpazīstams Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, nu jau arī Itālijā, Vācijā, Amerikā. Tai pat laikā dzejnieks ir nepelnīti maz novērtēts un nepietiekami labi pazīstams Latvijā.

K. Skujenieks saņēmis vairākus nozīmīgus Latvijas un starptautiska mēroga apbalvojumus, tai skaitā: Jātvingu prēmiju (1993, Lietuva), Ivana Franko prēmiju (1994, Ukraina), zviedru dzejnieka Tomasa Trānstremera balvu dzejā (1998). Saņemti arī Latvijas un citu valstu goda apbalvojumi, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordenis (1995) un 2. šķiras Atzinības krusts (2008), Norvēģijas (1998), Spānijas (1994), Lietuvas (2001) un Zviedrijas (2001) ordeņi.

Foto: Publicitātes