Atkāpusies “Latvenergo” pagaidu padome
Ņemot vērā politisko spiedienu, VAS “Latvenergo” padomes locekļi atkāpušies no amata. Par šo lēmumu ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) informējis padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.
Padomē neredz iespēju pilnvērtīgi pildīt funkcijas politiskā spiediena dēļ. Padome norādījusi, ka pēc vairāku politiķu publiskajiem paziņojumiem tā kļuvusi par “neērtu padomi” un neredz iespēju pildīt akcionāra – Latvijas valsts – doto uzdevumu par elektrības rēķinu samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas bija viens no galvenajiem iemesliem iepriekšējās padomes atcelšanai.
Pagaidu padome apzinās, ka tās lēmums par atkāpšanos var ietekmēt uzsākto elektrības rēķinu samazināšanas gaitu, kā arī “Latvenergo” koncerna pilnvērtīgu lēmumu pieņemšanu līdz tiks nodrošināta pastāvīgās padomes iecelšana. Tomēr esošajā politiski nokaitētajā gaisotnē tā neredz citas iespējas, kā atkāpties.
“Uzskatām, ka nav pamatoti pārmetumi padomei par politisko angažētību, jo tajā darbojās savas jomas eksperti un daļa no tiem jau līdz šim piedalījās Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā par elektrības rēķinu samazināšanu un to iecelšana padomē ir iesāktā darba turpinājums,” pausts padomes paziņojumā.
Tajā pašā laikā padome pauž pateicību Nemiro par izrādīto uzticēšanos, partijai “KPV LV” par pausto atbalstu, kā arī augstu vērtē partijas “Jaunā konservatīvā partija” un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK iesaisti jautājumā par elektrības rēķinu samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Kā zināms, “Latvenergo” akcionāru sapulcē š.g. 19.jūnijā tika ievēlēta AS “Latvenergo” padome. Tās sastāvā ievēlēti pieci locekļi – Pāvels Rebenoks, Kristaps Stepanovs, Inese Kublicka, Renārs Degro, Artūrs Šnoriņš. Padome no sava vidus par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Pāvelu Rebenoku, par vietnieku – Renāru Degro.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk