Atkal vērtēs tautas tiesības izvēlēties valūtu
Lai izlemtu vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītās iniciatīvas par eiro ieviešanas atlikšanu tālāko likteni, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pašiem ar savām galvām nepietika.
Uz tās nākamo sēdi pēc divām nedēļām tiks uzaicināti vairāki speciālisti, kuru viedoklim vajadzētu palīdzēt deputātiem izšķirties par tālāko rīcību.
10 384 pilsoņu parakstītās iniciatīvas iesniedzējs Ģirts Mazurs komisijas deputātus centās pārliecināt, ka sabiedrība nevēlas eiro un tas esot skaidri redzams sociālo aptauju rezultātos. Vēlmei pagaidām nepievienoties eirozonai esot arī ekonomiskie un juridiskie pamatojumi. Tādēļ iniciatīvas autori vēloties panākt, lai tautas vēlmes tiktu uzklausītas.
«Lai atliktu eiro ieviešanu, nepieciešams informēt sabiedrību par sekām, kas sagaidāmas, ieviešot eiro. Lai īstenotu šādu ieceri, Latvijas valdībai jāuzsāk pārrunas ar ES, lai atliktu eiro ieviešanu Latvijā,» teikts pilsoņu parakstītajā iniciatīvā.
Iniciatīvas teksta centrālais elements, ir «ES stabilizācijas fonds», kurā Latvijai būs jāiemaksā noteikta summa, lai vajadzības gadījumā būtu līdzekļi, ar kuriem palīdzēt nelaimē nonākušai ES dalībvalstij.
«Labs piemērs ir Igaunija, kur šā jautājuma likumību un atbilstību Igaunijas Satversmei Igaunijas Augstākajā tiesā lūdzis izvērtēt Igaunijas tiesībsargs,» teikts iniciatīvā.
Jautāts, vai šī iniciatīva nav viņa iespējamās priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas sastāvdaļa, Ģ. Mazurs atbildēja, ka aktīvajā politikā nedarbojoties un nevienā pašvaldībā nekandidējot uz deputāta vietu.
Uzklausījuši iesniedzēju, komisijas locekļi nolēma, ka objektivitātes nodrošināšanai, izskatot iniciatīvu, jāpieaicina Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un iniciatīvas iesniedzēju pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Saeima 31. janvārī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Euro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. To, vai Latvija patiešām saņems uzaicinājumu iestāties eirozonā, valdība cer uzzināt jūlijā.
Pēdējie sociālo aptauju rezultāti liecina, ka pāreju uz eiro Latvijā atbalsta 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju attieksme pret to bija «drīzāk pozitīva» un tikai 7% «ļoti pozitīva» attieksme. Negatīva attieksme pret eiro ieviešanu aprīlī bija 62% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk