Atkal vērtēs tautas tiesības izvēlēties valūtu
Lai izlemtu vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītās iniciatīvas par eiro ieviešanas atlikšanu tālāko likteni, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pašiem ar savām galvām nepietika.
Uz tās nākamo sēdi pēc divām nedēļām tiks uzaicināti vairāki speciālisti, kuru viedoklim vajadzētu palīdzēt deputātiem izšķirties par tālāko rīcību.
10 384 pilsoņu parakstītās iniciatīvas iesniedzējs Ģirts Mazurs komisijas deputātus centās pārliecināt, ka sabiedrība nevēlas eiro un tas esot skaidri redzams sociālo aptauju rezultātos. Vēlmei pagaidām nepievienoties eirozonai esot arī ekonomiskie un juridiskie pamatojumi. Tādēļ iniciatīvas autori vēloties panākt, lai tautas vēlmes tiktu uzklausītas.
«Lai atliktu eiro ieviešanu, nepieciešams informēt sabiedrību par sekām, kas sagaidāmas, ieviešot eiro. Lai īstenotu šādu ieceri, Latvijas valdībai jāuzsāk pārrunas ar ES, lai atliktu eiro ieviešanu Latvijā,» teikts pilsoņu parakstītajā iniciatīvā.
Iniciatīvas teksta centrālais elements, ir «ES stabilizācijas fonds», kurā Latvijai būs jāiemaksā noteikta summa, lai vajadzības gadījumā būtu līdzekļi, ar kuriem palīdzēt nelaimē nonākušai ES dalībvalstij.
«Labs piemērs ir Igaunija, kur šā jautājuma likumību un atbilstību Igaunijas Satversmei Igaunijas Augstākajā tiesā lūdzis izvērtēt Igaunijas tiesībsargs,» teikts iniciatīvā.
Jautāts, vai šī iniciatīva nav viņa iespējamās priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas sastāvdaļa, Ģ. Mazurs atbildēja, ka aktīvajā politikā nedarbojoties un nevienā pašvaldībā nekandidējot uz deputāta vietu.
Uzklausījuši iesniedzēju, komisijas locekļi nolēma, ka objektivitātes nodrošināšanai, izskatot iniciatīvu, jāpieaicina Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un iniciatīvas iesniedzēju pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Saeima 31. janvārī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Euro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. To, vai Latvija patiešām saņems uzaicinājumu iestāties eirozonā, valdība cer uzzināt jūlijā.
Pēdējie sociālo aptauju rezultāti liecina, ka pāreju uz eiro Latvijā atbalsta 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju attieksme pret to bija «drīzāk pozitīva» un tikai 7% «ļoti pozitīva» attieksme. Negatīva attieksme pret eiro ieviešanu aprīlī bija 62% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālāk