Atbalsta elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 1. septembra
Ministru kabineta komitejas sēdē šodien, 18.februārī, akceptēti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, atbalstot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no šī gada 1.septembra.
Elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana nozīmē, ka elektroenerģijas cena Latvijā vairs netiks regulēta un arī mājsaimniecībām būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs un jāvienojas par sev piemērotāko pakalpojumu un līdz ar to tā cenu. Tas nozīmē, ka no š.g. 1.septembra visi elektroenerģijas lietotāji, t.sk. mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. Izmaiņu rezultātā elektroenerģijas tirgū tiks iesaistīti visi mājsaimniecības lietotāji – ap 900 000 lietotājiem, kas patērē ap 25% elektroenerģijas.
Pēc grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā apstiprināšanas Ministru kabineta un Saeimā tiks veikti grozījumi MK 2011.gada 29.novembra noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot, ka vēlākais līdz 2013.gada 15.augustam mājsaimniecībām būs jānoslēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgums.
Vienlaikus likumprojektā ietverta norma, kas nodrošinās elektroenerģijas piegādi pēc 2013.gada 1.septembra arī tiem lietotājiem, kas nebūs noslēguši elektroenerģijas piegādes līgumu ne ar vienu elektroenerģijas tirgotāju. Likumprojektā ir ietverts arī pēdējās garantētās piegādes precizējums.
Elektroenerģijas tirgus paplašināšana pozitīvi ietekmēs Latvijas elektroenerģijas tirgus tālākuattīstību. Elektroenerģijas tirgus atvēršanas mērķis ir radīt iespēju jebkuram elektroenerģijas lietotājam izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju, veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotām, konkurētspējīgām cenām un rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki varēja pirkt elektroenerģiju, kopumā ir bijusi līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto elektroenerģijas cenu un pēdējās garantētās piegādes cenu. Līdz ar to var prognozēt, ka arī nākamajā periodā biržas cenas gada griezumā varētu saglabāties līdzīgas, tādēļ kļūšana par tirgus dalībniekiem neradīs papildu finansiālo slogu lietotājiem.
Kā zināms, Latvija savu elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesu uzsāka 2007.gada 1.jūlijā, kad spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņas, kas deva tiesības elektroenerģijas lietotājiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Praktiskas darbības tirgū notika sākot ar 2008.gadu, kad pirmie elektroenerģijas lietotāji – tirgus dalībnieki – noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus ar neatkarīgajiem tirgotājiem.
Līdz 2012.gada 1.aprīlim tiesības saņemt universālo pakalpojumu bija mājsaimniecībām un komersantiem, kuru gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedza 7 milj. Ls un kuru algoto darbinieku skaits bija mazāks par 50 darbiniekiem. Pie šādiem nosacījumiem tirgū iesaistījās un elektroenerģiju par vienošanās cenu pirka aptuveni 1700 elektroenerģijas lietotāju (energoietilpīgie un lielie komersanti), aizņemot ~ 35% no Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa.
Pakāpeniski samazinot saistīto elektroenerģijas lietotāju loku Latvijā, kopš 2012. gada 1. aprīļa tirgū tika iesaistīti lietotāji, kuru pieslēguma spriegums pārsniedz 400 V un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 A, proti, vidēji lieli elektroenerģijas patērētāji. Tirgū vēl tika iesaistīti ~ 4800 lietotāju ar vidējo patēriņu 200MWh/gadā, kas Latvijas elektroenerģijas tirgus brīvo daļu palielināja līdz ~ 66%.
Ņemot vērā iepriekšējo tirgus atvēršanas sekmīgo norisi un apstākļus, ka sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi ir pielāgojuši gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, Ministru kabinets š.g. 28.augustā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 29. novembra noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas noteica, ka no 2012.gada 1.novembra tiesības saņemt universālo pakalpojumu ir tikai tiem lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē mājsaimniecības vajadzībām. Pārējie lietotāji no 2012. gada 1. novembra zaudējuši tiesības saņemt universālo pakalpojumu. Ar šādu universāla pakalpojuma regulējumu elektroenerģijas tirgū tika iesaistīti vēl aptuveni 18 500 lietotāju, kas ir 2,3% no lietotājiem un patērē ap 9 % no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas, līdz ar to Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus daļa sasniegs 75% no kopējā patēriņa.
Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notikusi arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā jau 2013.gada 1.janvārī elektroenerģijas tirgus tiks atvērts pilnībā, un arī visas Igaunijas mājsaimniecības turpmāk pirks elektroenerģiju par mēneša vidējo NordPool Spot biržas cenu. Savukārt, Lietuvā 2013.gada 1.janvārī visi lietotāji, kas ir juridiskas personas, kļūs par tirgus dalībniekiem, bet mājsaimniecību cenu regulācija tiks saglabāta līdz 2015.gada 1.janvārim.
Ekonomikas ministrija izstrādājusi infografiku par elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā, kurā esam parādījuši tirgus atvēršanas posmus un dalībniekus, snieguši padomus, kā izvēlēties savu tirgotāju, kā arī norādījuši, kas vēl darāms līdz pilnīgai tirgus atvēršanai.
Detalizēti ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā varat iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk