• Tweet

Rēķinot šodienas būvniecības cenās, pēdējo 14 gadu laikā renovēto sabiedriski nozīmīgu kultūras centru vidū visdārgāk izmaksājis viens kvadrātmetrs Dzintaru koncertzāles slēgtajā daļā – 4444 eiro, liecina Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apkopotā informācija.

“Valstij nozīmīgu publisku ēku pārbūve vienmēr sabiedrībā raisa plašas diskusijas, cilvēki karsti apspriež gan objektu funkcionalitāti, gan arī plānoto darbu izmaksas. Taču projekti ir ļoti dažādi gan izmantoto materiālu un tehnoloģiju, gan arī tehniskās sarežģītības ziņā, tādēļ, mūsuprāt, saprātīga būvniecības izmaksu par vienu kvadrātmetru salīdzināšana ir nozīmīgs atskaites punkts,” skaidro LBA prezidents Normunds Grinbergs.

14 sabiedriski nozīmīgu kultūras būvju renovācijas cenu apskats tapis, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicēto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, būvprojektiem un pašu būvnieku pārskatiem. Lai varētu salīdzināt dažādos gados veiktos būvdarbus, pārrēķinam izmantots Centrālās statistikas pārvaldes publicētais būvniecības izmaksu indekss, kā arī būvniecības izmaksas pārrēķinātas uz vienu kvadrātmetru.

Aprēķini balstās uz norādīto kopējo telpu platību, kura būvniecības ietvaros tiek pārbūvēta vai izbūvēta no jauna, iztērētajām summām bez pievienotās vērtības nodokļa, no kurām atskaitītas būvuzraudzības, autoruzraudzības, administratīvās un projekta vadības izmaksas.

N.Grinbergs uzsver, ka veiktais objektu salīdzinājums skaidri atklāj būvniecības izmaksu saistību ar veikto darbu sarežģītību. “Piemēram, apjomīgus pārbūves darbus Rīgas centrā sadārdzina gan vēsturiskās vides saglabāšanas prasības, gan blīvais komunikāciju tīkls, gan nepieciešamība netraucēt kaimiņos esošo ēku iemītniekus. Arī vērtējot skates “Gada labākā būve Latvijā 2017″ iesniegto informāciju par publisku ēku būvizmaksām, var izdalīt divas tendences. Jaunbūvēm kvadrātmetra izmaksas svārstās no 1200 eiro līdz 1600 eiro par kvadrātmetru, savukārt Rīgas centrā pārbūvētām publiskām ēkām tās jau ir robežās no 1700 eiro līdz 2700 eiro par kvadrātmetru un pat augstāk, atkarībā no dažādiem apstākļiem un nosacījumiem,” skaidro LBA prezidents.

Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis skaidro, ka šādi racionāli aprēķini ne tikai atklāj objektīvāku ainu par īstenotajiem būvprojektiem, bet arī ļauj racionālāk prognozēt nepieciešamo finansējumu nesen iesāktiem projektiem.

Rēķinot šodienas cenās, Ventspils Mūzikas vidusskolā būvniecības izmaksas (bez būvuzraudzības, autoruzraudzības un tehniskā projekta izstrādes) uz vienu ēkas kvadrātmetru bija 3795 eiro, 2008.-2010.gadā veiktā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra remonta būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru bija 2665 eiro, bet 2010.-2013.gadā celtajā Latgales vēstniecībā “GORS” būvniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru bija 2629 eiro. 2002.-2004.gadā veiktās Latvijas Nacionālā teātra tīrās būvniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru, rēķinot šodienas cenās, bija 2271 eiro, bet pērn pabeigtās VEF Kultūras pils renovācijas izmaksas uz vienu kvadrātmetru, rēķinot šodienas cenās, bija 1793 eiro par vienu kvadrātmetru.

“Runājot par būvniecības finansējumu, atcerēsimies, ka ilgu laiku būvniecības cenu izmaiņas bija salīdzinoši nelielas un nepieciešamo līdzekļu apjoms bija vienkārši prognozējams pat pāris gadus uz priekšu. Taču tagad, līdz ar jaunā perioda Eiropas struktūrfondu līdzekļu ieplūšanu būvniecībā, var sagaidīt straujāku pieaugumu. Tādēļ mums ir īpaši svarīgi, ja var turēt prātā līdzīgos apstākļos tapušu projektu izmaksas,” uzsver R.Neimanis.

Foto: Pixabay