• Tweet

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu.

“Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ar pārmaiņām paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Vienlaikus tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, stiprināta izmeklēšanas objektivitāte, novērsta interešu konflikta situācija. Tas būtu arī solis uz sabiedrības viedokļa par VID kā represīvu iestādi maiņu. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

Reformas īstenošana atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) labās pārvaldības un uz klientu orientētas iestādes veidošanai. To atbalsta arī uzņēmēju pārstāvji, kas pārmaiņas un VID kā uz servisu orientētas organizācijas funkcijas piedāvājuši jau pirms vairākiem gadiem.

Pašlaik tiek veidota darba grupa, kurā piedalīties aicināti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas prokuratūras pārstāvji. Darba grupa detalizēti vērtēs praktiskos jautājumus un izstrādās nepieciešamo regulējumu.