Ašeradens par minimālās algas palielināšanu: Vispirms jāredz FM aprēķini
Lai tālāk diskutētu par ar nodokļiem neapliekamā ieņēmumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanas iespējām, sākotnēji jāredz Finanšu ministrijas (FM) aprēķini, kā šīs izmaiņas ietekmes valsts budžetu, žurnālistiem sacīja “Jaunās Vienotības” valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Kā zināms, koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā izskanējis atbalsts minimālās algascelšanai līdz 500 eiro no nākamā gada.
Pēc Ašeradena sacītā, tikai pēc FM aprēķiniem būs iespēja strādāt pie vienošanās, kā efektīvāk sasniegt rezultātu gan attiecībā uz prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, gan iedzīvotāju situācijas uzlabošanos.
Viņš atgādināja, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) nostāja šajā jautājumā ir stingra, proti, ka izmaiņas nodokļu politikā būtu jāveic ir tikai vienreiz un ka tas jādara 2021. gadā.
Politiķis norādīja, ka tas būtu nozīmīgs politiskais sasniegums, ja panāktu vienošanos, ka nodokļi tiek mainīti ne biežāk kā reizi četros gados. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārāk biežas izmaiņas nodokļos veido nestabilu tautsaimniecības vidi, kas savukārt negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.
Tajā pašā laikā plašākas diskusijas koalīcijā par šo jautājumu neesot bijušas.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk