• Tweet

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada.

Scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas. Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.

Ministru kabineta 2018. gada aprīlī izveidotās darba grupas OIK maksājumu sistēmas atcelšanai uzdevums bija līdz šā gada 1. augustam izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

“OIK Latvijā tiks atcelts – ir radīts skaidrs rīcības plāns, kuru soli pa solim realizējot, šī maksājumu sistēma 2022. gadā vairs nepastāvēs. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, potenciālos tiesvedības riskus, mēs esam sagatavojuši ekonomiski un tiesiski pamatotu pasākumu kompleksu. OIK radītais slogs tautsaimniecībai nav adekvāts ne Latvijas ekonomiskās attīstības, ne starptautiskās pieredzes kontekstā,” uzsver ekonomikas ministrs A.Ašeradens.

Darba grupas locekļu vidū valdīja vienprātība, ka atbalstam “zaļajai” enerģijai ir jābūt arī turpmāk, jo Latvijas Republikas starptautiskās saistības klimata un enerģētikas jomā, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nav pazudušas – mērķi vides jomā ir jāsasniedz.

“Starptautiskā – Ziemeļvalstu un Baltijas pieredze – apliecina, ka atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3% no IKP. Līdzšinējā enerģētikas politika obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros radījusi lielu makroekonomisko slogu 1% no IKP apmērā, tādejādi nopietni apdraudot tautsaimniecības attīstību un negatīvi ietekmējot uzņēmumu konkurētspēju. “Zaļās” enerģijas nozarei būs jāpierāda, ka tā spēj pastāvēt un darboties arī tirgus un godīgas konkurences apstākļos,” norāda A. Ašeradens.

“Izvirzām jaunas, stingrākas prasības biogāzes stacijām, lai novērstu vēl vienu OIK sistēmas izkropļojumu, kad uz auglīgām zemēm tiek audzētas kultūras tikai enerģijas ražošanai. Tām biogāzes stacijām, kas prasības neievēros, atbalsta sniegšana tiks pārtraukta. Viens no svarīgiem OIK atcelšanas pasākumiem ir stingru peļņas normu griestu ieviešana, jo atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanai ir jābūt samērīgam ar kopējām tautsaimniecības interesēm,” turpina ekonomikas ministrs.

Viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem, strādājot pie OIK atcelšanas plāna, bija klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā izvēlēties sabiedrībai saprotamus līdzekļus ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem, kas sevī ietvertu inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, kuri nodrošina ražotāju spēju turpināt darbību tirgū pēc atbalsta perioda beigām. Tādēļ tiek piedāvāta tirgus mehānismu ieviešana atjaunojamo energoresursu nozarē, kas dotu iespēju iegūt no izmaksu viedokļa efektīvāko pasākumu kopumu vides un klimata mērķu sasniegšanai un vienlaikus vedinātu esošos nozares spēlētājus darboties konkurences apstākļos.

Darba grupā vairāku mēnešu garumā – no 2018. gada 26. aprīļa līdz 1. augustam – aktīvi strādāja 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Foto: F64