• Tweet

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas – faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka Latvijā ir tikai dažas reāli konkurētspējīgas nozares, kā piemēru minot kokapstrādi, kuras produktivitāte pārsniedz 70% no Eiropas vidējā. “Tā spēj attīstīties un konkurēt globālajos tirgos, nodrošināt vairāku miljardu eksportu. No lauksaimniecības sektora ļoti eksportspējīga, produktīva, ar ļoti kvalitatīvu produktu ir graudkopība. Arī nemetāliskie minerāli,” uzsvēra ministrs.

Savukārt ķīmiskajā rūpniecībā, kur diezgan daudz investēts, produktivitāte, salīdzinot ar pārējām Eiropas industrijām, ir 23%, mašīnu iekārtu ražošana – 25%, elektroenerģijas un gāzes apgāde – knapi 25%. ieguves rūpniecība – 26%. Vissliktāk klājas IKT sektoram, kurā produktivitāte sasniedzot knapi 30%.

Viņš gan norādīja, ka šobrīd ekonomika praktiski visos sektoros attīstās sabalansēti, izaugsme nebalstās tikai uz iekšējo patēriņu un strauju kreditēšanas pieaugumu, bet ārējo pieprasījumu, eksporta pieaugumu, rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības attīstību.
Viņš uzsvēra, ka atvērta ekonomikā Latvijas uzņēmējiem ir jāinvestē uzņēmumu, tehnoloģiju attīstībā, cilvēku apmācībā, jāvērtē, kā tiek nodarbināti cilvēki.

Pēc ministra sacītā, šobrīd uzkrājumi ir pietiekami un kreditēšanās attīstās sabalansēti. Bet noteikti jādomā par darbaspēka trūkumu. Pēdējās krīzes laikā Latviju pameta daudz iedzīvotāju darbspējas vecumā, un viņi turpina aizbraukt.

“Kopējo bezdarba līmeni, kas ir 8-9%, uz augšu paceļ viens reģions – Latgale, bet Rīgas reģionā, kas veido 60-70% ekonomikas, bezdarbs ir pie 4%. Darba devēji Rīgā izjūt darbaspēka trūkumu, kas vispirms atspoguļojas algu pieaugumā. Pirmajā ceturksnī vidējā alga auga par 7%, iespējams, tā augs vēl ātrāk,” pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, lai celtu konkurētspēju, valdība izdarījusi divas lietas – ieviesusi reinvestētās peļņas nulles likmi, lai varētu ieguldīt iekārtās, tehnoloģijās, cilvēkos, kā arī tiek izdarīts spiedienu uz tirgu, ceļot minimālo algu, lai uzņēmumi kļūtu efektīvāki, tad ekonomika paliek produktīvāka, varētu maksāt vairāk saviem iedzīvotājiem, lai viņi nepamestu valsti.

“Domāju, šogad vidējais algas kāpums varētu būt pat 10%. Tik ātri augošu algu, kaut vai 7%, var samaksāt, samazinot uzņēmuma peļņu vai ceļot produktivitāti, samazinot izmaksas. Darbaspēka deficīts un vēlme pēc lielākas darba samaksas, kas ir daļa no būšanas globālajā ekonomikā, izdara milzīgu spiedienu uz Latvijas tautsaimniecību. Jautājums, cik ātri Latvijas uzņēmēji spēs piemēroties šiem izaicinājumiem. Ja nespēsim palielināt savu produktivitāti un vairāk maksāt darbiniekiem, visticamāk, nebūs tāds kritums, kā bija iepriekšējā krīzē, bet ekonomika sabremzēsies,” pauda ministrs.

Foto:HansLinde/https://pixabay.com/en/users/HansLinde-3418194/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/