Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo ietekmi, ES sadarbību ar Ēģipti, kā arī par aktuālās situācijas pārskatu saistībā ar Āfrikas raga valstīm.
Ārlietu padomes diskusijā tika pārrunāta Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz globālo pārtikas nodrošinājumu, jo Krievijas agresijas pret Ukrainu globālā ietekme ir daudzdimensionāla – no cenu pieauguma pārtikai, minerālmēsliem un enerģijai līdz valstu makroekonomiskajai un politiskajai stabilitātei.
“Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai kļūt par patiesi globālu spēlētāju, gudri pielāgojot savas tuvākās un tālākās partnerattiecības, lai palīdzētu tikt galā ar Krievijas kara sekām. Šajā kontekstā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze, tostarp sniedzot humāno palīdzību vai stingri iestājoties pret eksporta ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktiem. Mēs varam paātrināt savu atbalstu, strādājot kopā ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju un starptautiskajām finanšu iestādēm. Ir būtiski apturēt Krievijas pārtikas blokādi Melnās jūras ostās. Vienlaikus jāmeklē risinājumi drošiem pārtikas loģistikas koridoriem atbilstoši Ukrainas interesēm un drošības apsvērumiem,” sacīja E.Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs arī pauda nostāju, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz ES tuvāko partneru, piemēram, Austrumu partnerības noturības uzlabošanu. Tam ir nepieciešams ES atbalsts, lai tiktu galā ar Krievijas ietekmi, tostarp, dezinformāciju. Tādējādi ES ir jāpastiprina atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei savās kaimiņvalstīs.
“Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikai jāturpina stiprināt partneru saites ar Eiropu, nevis Krieviju. Šis ir arī īstais brīdis, lai uzlabotu mūsu sadarbību ar Austrumu partnerības partnervalstīm drošības jautājumos, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanā, piemēram, Moldovā. Tāpat Eiropas Savienībai ir jāpalielina sadarbība ar Vidusāzijas valstīm. Mēs redzam, ka, lai mazinātu Krievijas kara sociāli ekonomisko ietekmi, Centrālāzijas valstis meklē jaunus tirgus un jaunus transporta maršrutus. Tāpēc ir īstais brīdis, lai veicinātu Centrālāzijas valstu tirdzniecību ar Eiropas Savienību, strādāt pie labākas Centrālāzijas valstu savienojamības ar Eiropas Savienību un veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Piedaloties sanāksmē, E.Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai š.g. jūnija Eiropadomē. “Mums ir jāmobilizē pēc iespējas lielāks atbalsts visā pasaulē, lai izolētu Krieviju un atbalstītu Ukrainu smagajos centienos aizstāvēt savu valsti,” akcentēja E.Rinkēvičs.
Sanāksmē E.Rinkēvčs atzinīgi novērtēja Ēģiptes lomu reģionā, uzsverot ES-Ēģiptes partnerības stiprināšanas nozīmi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. “Uzskatām, ka turpmākai sadarbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanu, pilsoniskās sabiedrības spēcināšanu, likuma varas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu. Ceram uz rezultātu, ko sadarbībai klimata mērķu sasniegšanā sniegs ANO klimata pārmaiņu konference, kas notiks š.g. 8.-18. novembrī Ēģiptē, Šarmešeihā,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ēģipte ir nozīmīgs ES reģionālais tirdzniecības partneris ar būtisku stratēģisku lomu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas drošībā un lielu sadarbības padziļināšanas potenciālu. Ēģiptes stabilizējošā loma reģiona drošībā un neregulārās migrācijas plūsmu kontrolē ir ievērojama, izvēršot plašu sadarbību ar ES migrācijas cēloņu novēršanā, veicinot legālo migrāciju un atpakaļ atgriešanu, novēršot cilvēktirdzniecību un stiprinot robežapsardzības spējas. Ēģipte šobrīd ir viens no lielākajiem ES finansiālās palīdzības saņēmējiem, dažādās formās saņemot apmēram 11 miljardus eiro pēdējo 10 gadu laikā.
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk