Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo ietekmi, ES sadarbību ar Ēģipti, kā arī par aktuālās situācijas pārskatu saistībā ar Āfrikas raga valstīm.
Ārlietu padomes diskusijā tika pārrunāta Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz globālo pārtikas nodrošinājumu, jo Krievijas agresijas pret Ukrainu globālā ietekme ir daudzdimensionāla – no cenu pieauguma pārtikai, minerālmēsliem un enerģijai līdz valstu makroekonomiskajai un politiskajai stabilitātei.
“Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai kļūt par patiesi globālu spēlētāju, gudri pielāgojot savas tuvākās un tālākās partnerattiecības, lai palīdzētu tikt galā ar Krievijas kara sekām. Šajā kontekstā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze, tostarp sniedzot humāno palīdzību vai stingri iestājoties pret eksporta ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktiem. Mēs varam paātrināt savu atbalstu, strādājot kopā ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju un starptautiskajām finanšu iestādēm. Ir būtiski apturēt Krievijas pārtikas blokādi Melnās jūras ostās. Vienlaikus jāmeklē risinājumi drošiem pārtikas loģistikas koridoriem atbilstoši Ukrainas interesēm un drošības apsvērumiem,” sacīja E.Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs arī pauda nostāju, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz ES tuvāko partneru, piemēram, Austrumu partnerības noturības uzlabošanu. Tam ir nepieciešams ES atbalsts, lai tiktu galā ar Krievijas ietekmi, tostarp, dezinformāciju. Tādējādi ES ir jāpastiprina atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei savās kaimiņvalstīs.
“Eiropas Savienības Austrumu partnerības politikai jāturpina stiprināt partneru saites ar Eiropu, nevis Krieviju. Šis ir arī īstais brīdis, lai uzlabotu mūsu sadarbību ar Austrumu partnerības partnervalstīm drošības jautājumos, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanā, piemēram, Moldovā. Tāpat Eiropas Savienībai ir jāpalielina sadarbība ar Vidusāzijas valstīm. Mēs redzam, ka, lai mazinātu Krievijas kara sociāli ekonomisko ietekmi, Centrālāzijas valstis meklē jaunus tirgus un jaunus transporta maršrutus. Tāpēc ir īstais brīdis, lai veicinātu Centrālāzijas valstu tirdzniecību ar Eiropas Savienību, strādāt pie labākas Centrālāzijas valstu savienojamības ar Eiropas Savienību un veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Piedaloties sanāksmē, E.Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai š.g. jūnija Eiropadomē. “Mums ir jāmobilizē pēc iespējas lielāks atbalsts visā pasaulē, lai izolētu Krieviju un atbalstītu Ukrainu smagajos centienos aizstāvēt savu valsti,” akcentēja E.Rinkēvičs.
Sanāksmē E.Rinkēvčs atzinīgi novērtēja Ēģiptes lomu reģionā, uzsverot ES-Ēģiptes partnerības stiprināšanas nozīmi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. “Uzskatām, ka turpmākai sadarbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes sasniegšanu, pilsoniskās sabiedrības spēcināšanu, likuma varas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu. Ceram uz rezultātu, ko sadarbībai klimata mērķu sasniegšanā sniegs ANO klimata pārmaiņu konference, kas notiks š.g. 8.-18. novembrī Ēģiptē, Šarmešeihā,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ēģipte ir nozīmīgs ES reģionālais tirdzniecības partneris ar būtisku stratēģisku lomu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas drošībā un lielu sadarbības padziļināšanas potenciālu. Ēģiptes stabilizējošā loma reģiona drošībā un neregulārās migrācijas plūsmu kontrolē ir ievērojama, izvēršot plašu sadarbību ar ES migrācijas cēloņu novēršanā, veicinot legālo migrāciju un atpakaļ atgriešanu, novēršot cilvēktirdzniecību un stiprinot robežapsardzības spējas. Ēģipte šobrīd ir viens no lielākajiem ES finansiālās palīdzības saņēmējiem, dažādās formās saņemot apmēram 11 miljardus eiro pēdējo 10 gadu laikā.
Vēl par tēmu:
Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk