Arī nekustamā īpašumu tirgū jārēķinās ar iedzīvotāju vēlmi ietaupīt

Lai arī dzīvokļu iegādes darījumi aizvien veido lielāko daļu no kopējā nekustamā īpašuma darījumu apjoma, Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš pauž, ka atsevišķos segmentos jārēķinās ar pieprasījuma trūkumu. Tas, pēc viņa teiktā, galvenokārt saistīts ar vēlmi pēc energoefektīva un finansiāli izdevīga mājokļa.
“Ir redzams, ka šobrīd lielākā daļa izvēlas energoefektīvus īpašumus, kas skaidrojums ar to, ka šāds īpašums ietaupa finanšu resursus. Laikā, kad komunālo rēķinu cipari strauji pieaug, cilvēki ir atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, lai mājokļa uzturēšanas izmaksas kļūtu lētākas,” uzsver A. Bērziņš.
Kā atzīst Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis, salīdzinot privātmāju un dzīvokļu iegādes darījumus, secināms, ka aizvien vairāk aizņēmēju šobrīd izšķiras par labu privātmājas celtniecībai.
“39% no hipotekāro kredītu portfelī esošajām privātmājām ir pavisam jaunas – uzceltas dažu pēdējo gadu laikā. Vēl 27% ir uzbūvētas no 2000. gada līdz 2020. gadam, un tikai trešdaļa no pērn iegādātajām privātmājām ir vecākas par 2000. gadu. Savukārt dzīvokļu tirgū ir pretēja aina – divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru iegādei esam piešķīruši aizdevumus, atrodas mājās, kas būvētas pirms 2000. gada. Tiesa, pēdējā gada laikā ir pieaudzis arī dzīvokļu skaits jaunajās mājās, un jāuzsver, ka 70% no visiem pirmreizējā tirgus īpašumiem ir ar A klases energoefektivitāti,” stāsta N. Dūcis.
Savukārt runājot par tiem, kuru pārdot iecerētie īpašumi nav energoefektīvi, A. Bērziņš norāda, ka Pērkam.lv iegādājas īpašumus visā Latvijā un tie, kuriem ir grūtāk pārdot savu īpašumu pašu spēkiem, aicināti sazināties ar Pērkam, kas ir ātrākais un ērtākais risinājums, ja vēlaties atbrīvoties no nevajadzīga īpašuma un saņemt naudu jau dažu dienu laikā.
Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Plašāka informācija un pieteikuma anketa: https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālāk