Arī nekustamā īpašumu tirgū jārēķinās ar iedzīvotāju vēlmi ietaupīt
Lai arī dzīvokļu iegādes darījumi aizvien veido lielāko daļu no kopējā nekustamā īpašuma darījumu apjoma, Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš pauž, ka atsevišķos segmentos jārēķinās ar pieprasījuma trūkumu. Tas, pēc viņa teiktā, galvenokārt saistīts ar vēlmi pēc energoefektīva un finansiāli izdevīga mājokļa.
“Ir redzams, ka šobrīd lielākā daļa izvēlas energoefektīvus īpašumus, kas skaidrojums ar to, ka šāds īpašums ietaupa finanšu resursus. Laikā, kad komunālo rēķinu cipari strauji pieaug, cilvēki ir atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, lai mājokļa uzturēšanas izmaksas kļūtu lētākas,” uzsver A. Bērziņš.
Kā atzīst Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis, salīdzinot privātmāju un dzīvokļu iegādes darījumus, secināms, ka aizvien vairāk aizņēmēju šobrīd izšķiras par labu privātmājas celtniecībai.
“39% no hipotekāro kredītu portfelī esošajām privātmājām ir pavisam jaunas – uzceltas dažu pēdējo gadu laikā. Vēl 27% ir uzbūvētas no 2000. gada līdz 2020. gadam, un tikai trešdaļa no pērn iegādātajām privātmājām ir vecākas par 2000. gadu. Savukārt dzīvokļu tirgū ir pretēja aina – divas trešdaļas no dzīvokļiem, kuru iegādei esam piešķīruši aizdevumus, atrodas mājās, kas būvētas pirms 2000. gada. Tiesa, pēdējā gada laikā ir pieaudzis arī dzīvokļu skaits jaunajās mājās, un jāuzsver, ka 70% no visiem pirmreizējā tirgus īpašumiem ir ar A klases energoefektivitāti,” stāsta N. Dūcis.
Savukārt runājot par tiem, kuru pārdot iecerētie īpašumi nav energoefektīvi, A. Bērziņš norāda, ka Pērkam.lv iegādājas īpašumus visā Latvijā un tie, kuriem ir grūtāk pārdot savu īpašumu pašu spēkiem, aicināti sazināties ar Pērkam, kas ir ātrākais un ērtākais risinājums, ja vēlaties atbrīvoties no nevajadzīga īpašuma un saņemt naudu jau dažu dienu laikā.
Tāpat Pērkam.lv arī iegādājas īpašumus ar apgrūtinājumiem un piedāvā nomaksāt jūsu hipotekāro kredītu.
Plašāka informācija un pieteikuma anketa: https://perkam.lv/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk