Ar skaidru naudu norēķinās mazāk
Neskatoties uz to, ka SEB bankas un pētījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un 62% iedzīvotāju ir pat divas maksājumu kartes, Latvijas Bankas dati liecina, ka joprojām lielākoties maksājumu kartes tiek izmantotas, lai ar tām no bankomāta izņemtu skaidru naudu.
Salīdzinot pēdējo sešu gadu pirmo pusgadu datus, vislielākais naudas apgrozījums ar maksājumu kartēm bija 2008. gadā – tad ar kartēm kopumā tika veikti pirkumi par 590,6 miljoniem latu, savukārt skaidrā naudā izņemti 1,9 miljardi latu. Arī šā gada pirmajā pusē tendence ir bijusi līdzīga – norēķiniem par pirkumiem ar karti iztērēti 498,6 miljoni latu, skaidrā naudā no kartes izņemti 1,4 miljardi latu. Savukārt ārzemēs pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji kartes izmantojuši galvenokārt pirkumu apmaksai, skaidras naudas izņemšana no bankomātiem ir bijusi mazāk pieprasīts pakalpojums.
Arī SEB bankas statistika liecina, ka klienti arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumu priekšrocības. Pirkumi, kuri tiek veikti ar maksājuma kartēm, pārsvarā ir lieli pirkumi, kuru summa ir lielāka par 350 latiem – 73% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 19% skaidrā naudā. Tāpat maksājumu kartes bieži tiek izmantotas norēķiniem ārvalstīs – attiecīgi 56% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 25% skaidrā naudā. Interesanti, ka, arī veicot neplānotus un impulsīvus pirkumus, iedzīvotāji vairākumā gadījumu izmanto maksājuma kartes – 67% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un tikai 29% skaidrā naudā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk