Ar Latvijas steiku lutina turkus
«Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir diezgan izplatīta, taču lielākoties visi jaunlopi tiek pārdoti uz ārzemēm, jo tur cena ir labāka. Latvijas iedzīvotājiem veikalos savukārt tiek piedāvāta importēta liellopu gaļa, tai skaitā saldēta, ar milzīgi garu realizācijas termiņu. Taču galvenais, ka lēta,» Neatkarīgajai atzīst Viļānu novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības Lazdu mājas saimnieks Antons Ikaunieks.
Zemnieku saimniecībā Lazdu mājas ganās 12 gaļas liellopi. «Deviņas mammas, pāris meitiņas un dēliņi,» – tā savu ganāmpulku raksturo pats saimnieks A. Ikaunieks. Taču pastāvīgas iemītnieces Lazdu mājās ir tikai deviņas gaļas govis, jaunlopi dzīvā veidā tiek pārdoti uz Turciju. Pats saimnieks ar gaļas jaunlopu eksportu gan nenodarbojas. «Uzņēmēji no Vācijas ir izveidojuši firmu, kas iepērk gaļas jaunlopus Latvijā un nogādā tos Turcijā, kur tos nobaro līdz kaušanai. Vidējā cena, ko saņemam par bullīti vai telīti, ir 1,80 lati dzīvsvara kilogramā. Ja jaunlops sver vairāk nekā 300 kilogramu, cena ir zemāka,» stāsta A. Ikaunieks. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aptuveni trešā daļa no visiem eksportētajiem dzīvajiem liellopiem šā gada deviņos mēnešos aizvesti pārdošanai uz Turciju. Divas trešdaļas savukārt nonākušas Beļģijā, Vācijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Iemesls, kāpēc daļa jaunlopu tiek eksportēta, ir komerciāls. Ārvalstīs par bullīti, jo īpaši gaļas jaunlopu, var saņemt augstāku samaksu, nekā piedāvā Latvijas gaļas pārstrādes kombināti un uzpircēji. Tiesa, ne jau vienmēr visi jaunlopi no saimniecībām tiek pārdoti uz ārzemēm. A. Ikaunieks stāsta, ka savulaik piedalījušies arī izsolēs, kas tiek organizētas Latvijā. Vienu reizi Lazdu māju saimnieki izsolē par jaunlopu saņēmuši 1,90 latus par dzīvsvara kilogramu, taču citā reizē – tikai 1,30 latu. Pēc viņa teiktā, parasti liellopu gaļas iepirkuma cena samazinās rudenī, un tad pārdot bullīšus ir visneizdevīgāk.
Tomēr, neraugoties uz to, A. Ikaunieks uzskata, ka gaļas liellopu audzēšana ir izdevīga, jo to aprūpei jāvelta mazāk darba nekā piena lopiem, kuri katru dienu jāslauc, jāgādā par piena kvalitātes prasību ievērošanu, jāraizējas, vai piena cena nesamazināsies. Gaļas liellopi gan ir jābaro vairāk nekā piena govis, taču ēdienkartē tie ir neizvēlīgāki.
Par gaļas liellopu audzēšanu ir ieinteresējušies arī citi Latgales zemnieki. Vairāki vietējie zemnieki ir interesējušies par iespēju nopirkt telīti audzēšanai. «Diemžēl pagaidām ir jāatsaka, jo mums nav tik liels ganāmpulka pieaugums,» teic Lazdu māju saimnieks.
Arī Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība Tēvzeme saimnieks Igors Mednis atzīst, ka bullīši lielākoties tiek pārdoti uz ārzemēm dzīvā veidā. Pati saimniecība ar to nenodarbojas. Tas esot citu uzņēmēju bizness. Pārsvarā par jaunlopiem maksājot 1,60 latus dzīvsvara kilogramā. «Liellopu gaļas cenas svārstības ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tā kā Latvijā ir daudz mazo saimniecību, lielākoties bullīši tiek pārdoti rudenī, un tad arī cena parasti krītas,» stāsta Tēvzemes saimnieks.
Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks savukārt skaidro, ka vietējā tirgū iespējams nopirkt apmēram 50% no mēnesī nepieciešamās liellopu gaļas. Vietējie piegādātāji iepērk lopus Latvijā un Lietuvā. Pārējais daudzums nāk no Eiropas saldētā veidā, pārsvarā no Polijas. Pēdējos 10 mēnešos liellopu gaļas cenas, pēc Rīgas miesnieka vērtējuma, pieaugušas par aptuveni 60%.
«Liellopu gaļa ir dārgāka par cūkgaļu un putnu gaļu, tāpēc pieprasījums pēc tās Latvijā nav tik augsts kā pēc cita veida gaļas. Līdz ar to arī veikalos šīs gaļas piedāvājums ir mazāks nekā veikalu vitrīnās izliktā cūkgaļa un putnu gaļa. Tomēr jāuzsver, ka liellopu gaļa ir augstvērtīgāka, diētiskāka un veselīgāka nekā cūkgaļa. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni cūkgaļa nav ieteicama, tās vietā ir jāizvēlas teļa gaļa vai putna gaļa bez ādas. Savukārt cūkgaļa ir treknāka un garšīgāka, turklāt saglabā labas garšas īpašības gan siltā, gan aukstā veidā,» Neatkarīgajai teic Rīgas miesnieka mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča.
Arī Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji atzīt, ka pēdējā laikā novērojams cenu paaugstinājums liellopu gaļai, jo īpaši teļa gaļai. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņs to skaidro ar piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū, jo Latvijas zemnieki ir atraduši noietu ārzemēs. Savukārt Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere kā liellopu gaļas sadārdzināšanās iemeslu min patēriņa pieaugumu pasaules tirgū, it īpaši Āzijas valstīs.
Tomēr, par spīti tam, pieprasījums Latvijā pēc liellopu gaļas pieaug. I. Andiņš stāsta, ka liellopu gaļas pārdošana Maxima tīklos šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kāpusi par 1,5%. Vistas gaļas pārdošana augusi daudz jūtamāk – pat par 18,9%.
Maxima secinājusi, ka, neraugoties uz nelielo pieprasījuma pieaugumu, liellopu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā samazinājies no 5,8% līdz 5,0, jo citu veidu pārdošana pieaugusi straujāk. Piemēram, putnu gaļai gada laikā kāpums bijis par 21%. Rezultātā putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2% līdz 65,6%. Tikmēr cūkgaļas īpatsvars saucis no 30% līdz 29,4 procentiem.
«Apmēram 99% liellopu gaļas, tātad praktiski visu, iepērkam Latvijā, un gaļai ir laba kvalitāte. Tikai žēl, ka šogad jūtami kāpusi teļa gaļas cena – mūsu ražotāji atraduši labu noietu ārzemēs, tāpēc arī vietējā tirgū grib saņemt augstāku cenu,» teic Maxima preses sekretārs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas Tirgotāju asociācija: nepārdomāta politika iznīcina mazos un nacionālos uzņēmējus, apdraud legālo tirgu un veicina ēnu ekonomiku
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) brīdina, ka pārliekā un nepārdomātā uzņēmējdarbības regulēšana un nodokļu paaugstināšana rada smagas sekas legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam.Plānotais...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālākSaeima atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošo lietavu dēļ
Saeima ceturtdien, 4. septembrī, atbalstīja valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Ārkārtējā situācija izsludināta,...
Lasīt tālākMājas cūku novietnē Cesvaines pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums
Madonas novada Cesvaines pagastā, cūku novietnē ar 41 mājas cūku, konstatēts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic slimības apkarošanas...
Lasīt tālākArmands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālāk