Ar Latvijas steiku lutina turkus
«Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir diezgan izplatīta, taču lielākoties visi jaunlopi tiek pārdoti uz ārzemēm, jo tur cena ir labāka. Latvijas iedzīvotājiem veikalos savukārt tiek piedāvāta importēta liellopu gaļa, tai skaitā saldēta, ar milzīgi garu realizācijas termiņu. Taču galvenais, ka lēta,» Neatkarīgajai atzīst Viļānu novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības Lazdu mājas saimnieks Antons Ikaunieks.
Zemnieku saimniecībā Lazdu mājas ganās 12 gaļas liellopi. «Deviņas mammas, pāris meitiņas un dēliņi,» – tā savu ganāmpulku raksturo pats saimnieks A. Ikaunieks. Taču pastāvīgas iemītnieces Lazdu mājās ir tikai deviņas gaļas govis, jaunlopi dzīvā veidā tiek pārdoti uz Turciju. Pats saimnieks ar gaļas jaunlopu eksportu gan nenodarbojas. «Uzņēmēji no Vācijas ir izveidojuši firmu, kas iepērk gaļas jaunlopus Latvijā un nogādā tos Turcijā, kur tos nobaro līdz kaušanai. Vidējā cena, ko saņemam par bullīti vai telīti, ir 1,80 lati dzīvsvara kilogramā. Ja jaunlops sver vairāk nekā 300 kilogramu, cena ir zemāka,» stāsta A. Ikaunieks. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aptuveni trešā daļa no visiem eksportētajiem dzīvajiem liellopiem šā gada deviņos mēnešos aizvesti pārdošanai uz Turciju. Divas trešdaļas savukārt nonākušas Beļģijā, Vācijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Iemesls, kāpēc daļa jaunlopu tiek eksportēta, ir komerciāls. Ārvalstīs par bullīti, jo īpaši gaļas jaunlopu, var saņemt augstāku samaksu, nekā piedāvā Latvijas gaļas pārstrādes kombināti un uzpircēji. Tiesa, ne jau vienmēr visi jaunlopi no saimniecībām tiek pārdoti uz ārzemēm. A. Ikaunieks stāsta, ka savulaik piedalījušies arī izsolēs, kas tiek organizētas Latvijā. Vienu reizi Lazdu māju saimnieki izsolē par jaunlopu saņēmuši 1,90 latus par dzīvsvara kilogramu, taču citā reizē – tikai 1,30 latu. Pēc viņa teiktā, parasti liellopu gaļas iepirkuma cena samazinās rudenī, un tad pārdot bullīšus ir visneizdevīgāk.
Tomēr, neraugoties uz to, A. Ikaunieks uzskata, ka gaļas liellopu audzēšana ir izdevīga, jo to aprūpei jāvelta mazāk darba nekā piena lopiem, kuri katru dienu jāslauc, jāgādā par piena kvalitātes prasību ievērošanu, jāraizējas, vai piena cena nesamazināsies. Gaļas liellopi gan ir jābaro vairāk nekā piena govis, taču ēdienkartē tie ir neizvēlīgāki.
Par gaļas liellopu audzēšanu ir ieinteresējušies arī citi Latgales zemnieki. Vairāki vietējie zemnieki ir interesējušies par iespēju nopirkt telīti audzēšanai. «Diemžēl pagaidām ir jāatsaka, jo mums nav tik liels ganāmpulka pieaugums,» teic Lazdu māju saimnieks.
Arī Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība Tēvzeme saimnieks Igors Mednis atzīst, ka bullīši lielākoties tiek pārdoti uz ārzemēm dzīvā veidā. Pati saimniecība ar to nenodarbojas. Tas esot citu uzņēmēju bizness. Pārsvarā par jaunlopiem maksājot 1,60 latus dzīvsvara kilogramā. «Liellopu gaļas cenas svārstības ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tā kā Latvijā ir daudz mazo saimniecību, lielākoties bullīši tiek pārdoti rudenī, un tad arī cena parasti krītas,» stāsta Tēvzemes saimnieks.
Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks savukārt skaidro, ka vietējā tirgū iespējams nopirkt apmēram 50% no mēnesī nepieciešamās liellopu gaļas. Vietējie piegādātāji iepērk lopus Latvijā un Lietuvā. Pārējais daudzums nāk no Eiropas saldētā veidā, pārsvarā no Polijas. Pēdējos 10 mēnešos liellopu gaļas cenas, pēc Rīgas miesnieka vērtējuma, pieaugušas par aptuveni 60%.
«Liellopu gaļa ir dārgāka par cūkgaļu un putnu gaļu, tāpēc pieprasījums pēc tās Latvijā nav tik augsts kā pēc cita veida gaļas. Līdz ar to arī veikalos šīs gaļas piedāvājums ir mazāks nekā veikalu vitrīnās izliktā cūkgaļa un putnu gaļa. Tomēr jāuzsver, ka liellopu gaļa ir augstvērtīgāka, diētiskāka un veselīgāka nekā cūkgaļa. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni cūkgaļa nav ieteicama, tās vietā ir jāizvēlas teļa gaļa vai putna gaļa bez ādas. Savukārt cūkgaļa ir treknāka un garšīgāka, turklāt saglabā labas garšas īpašības gan siltā, gan aukstā veidā,» Neatkarīgajai teic Rīgas miesnieka mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča.
Arī Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji atzīt, ka pēdējā laikā novērojams cenu paaugstinājums liellopu gaļai, jo īpaši teļa gaļai. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņs to skaidro ar piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū, jo Latvijas zemnieki ir atraduši noietu ārzemēs. Savukārt Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere kā liellopu gaļas sadārdzināšanās iemeslu min patēriņa pieaugumu pasaules tirgū, it īpaši Āzijas valstīs.
Tomēr, par spīti tam, pieprasījums Latvijā pēc liellopu gaļas pieaug. I. Andiņš stāsta, ka liellopu gaļas pārdošana Maxima tīklos šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kāpusi par 1,5%. Vistas gaļas pārdošana augusi daudz jūtamāk – pat par 18,9%.
Maxima secinājusi, ka, neraugoties uz nelielo pieprasījuma pieaugumu, liellopu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā samazinājies no 5,8% līdz 5,0, jo citu veidu pārdošana pieaugusi straujāk. Piemēram, putnu gaļai gada laikā kāpums bijis par 21%. Rezultātā putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2% līdz 65,6%. Tikmēr cūkgaļas īpatsvars saucis no 30% līdz 29,4 procentiem.
«Apmēram 99% liellopu gaļas, tātad praktiski visu, iepērkam Latvijā, un gaļai ir laba kvalitāte. Tikai žēl, ka šogad jūtami kāpusi teļa gaļas cena – mūsu ražotāji atraduši labu noietu ārzemēs, tāpēc arī vietējā tirgū grib saņemt augstāku cenu,» teic Maxima preses sekretārs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālāk