Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu
![]()
Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.
No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.
Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju
Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidojot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.
Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.
Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos
Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro
Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākŠonedēļ būs drēgns laiks, bet ar maz nokrišņiem
Aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dažādus laikapstākļus – brāzmainu vēju, daudzviet Latvijā izveidojās pirmā sniega sega, kā arī teritorijas lielākajā daļā brīvdienās tika novērota...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk