• Tweet

Lai gan vēzis joprojām ir viena no nozīmīgākajām veselības problēmām pasaulē, zinātne ir veikusi nozīmīgu soli uz priekšu ne tikai tā ārstniecībā, bet arī profilaksē. Jau vairāk nekā 20 gadu pasaulē tiek veikta vakcinācija, kas pasargā no cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītajiem sešiem vēža veidiem. Šis vīruss ir atbildīgs arī par 99% dzemdes kakla vēža gadījumu, kas ir otra biežākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū. Vakcinējoties pret CPV pusaudžu vecumā vai arī vēlāk, šos un citus ar vīrusu saistītos vēža riskus iespējams būtiski samazināt vai pat novērst. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktā aptauja atklāj – gandrīz puse vecāku jeb 47% nav informēti, ka valsts piedāvā minēto vakcināciju pusaudžiem bez maksas.

Aptaujas dati rāda ka 39% vecāku, kuru bērni ir vecumā no 12 līdz 17 gadiem, nezina, ka CPV izraisa onkoloģiskas saslimšanas kā meitenēm, tā zēniem. Speciālisti uzsver, ka šāda neziņa rada lielas bažas, jo vakcīna samazina iespēju saslimt ar dzemdes kakla, maksts un vulvas, dzimumlocekļa, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles dobuma vēzi. Vecāku informētība par CPV un vakcināciju ir būtiska, lai bērnus pasargātu no šī vīrusa izraisītām vēža diagnozēm nākotnē. Turklāt par pieejamo aizsardzību nepieciešams runāt laikus, jo vakcīna ir visefektīvākā, ja to veic pirms dzimumdzīves uzsākšanas, lai gan labus rezultātus tā uzrāda arī vēlāk vakcinētiem cilvēkiem. Tādēļ, lai būtu pilnībā droši par pieejamiem profilakses pasākumiem, nepieciešams laikus vērsties pie ģimenes ārsta, kur iespējams saņemt nepieciešamo informāciju par vakcināciju.

Kā CPV izplatās, un kādi ir riski
Pēc speciālistu teiktā, ar CPV visbiežāk var inficēties dzimumakta laikā, tomēr tas nav vienīgais veids, jo CPV iespējams pārnest arī āda–gļotāda vai gļotāda–gļotāda kontaktā, kā arī dzemdību laikā iespējama vīrusa pārnese no mātes uz bērnu. Ar cilvēka papilomas vīrusu savas dzīves laikā saskaras līdz pat 80% cilvēku. Ne visiem inficētajiem attīstās ar šo vīrusu saistītas saslimšanas vai vēža formas, tomēr inficēšanās var palikt nepamanīta ilgu laiku. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet pat 10 līdz 15 gadi, un šis process noris nemanāmi, līdz brīdim, kad slimība jau ir ievērojami progresējusi.

“Cilvēkiem ir tendence domāt, ka organisma dabiskās aizsargspējas ir ļoti efektīvas un nodrošinās tūlītēju aizsardzību visu vīrusa infekciju gadījumos. Un tā lielākoties ir taisnība. Bet CPV nav parasts vīruss. Imūnsistēmas atbildes reakcija pret to ir vāja un nepietiekama, it īpaši vīriešiem un cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ imūnsistēmas reakcijas spējas ir samazinājušās kādas saslimšanas, lietoto medikamentu u. c. iemeslu dēļ. CPV rada minimālu iekaisumu, iekļūst šūnās, savā veidā “paslēpjoties” no imūnsistēmas, gadu gaitā mainot mūsu ādas vai gļotādas šūnas, pārveidojot tās par ļaundabīgām un veidojot audzējus. Pati šo vakcīnu saņēmu 2012. gadā, 20 gadu vecumā un esmu pateicīga saviem vecākiem, kas mani šajā izvēlē atbalstīja. Vakcīna visā pasaulē ir pieejama vairāk nekā 20 gadus. Liela daļa no jauniešiem, kas saņēma pirmās vakcīnas, jau paši kļuvuši par vecākiem un turpina dzīvot laimīgu dzīvi, nesatraucoties par daudzām nāvējošām saslimšanām. Savukārt ar CPV saistīto vēžu izplatība valstīs, kur šī vakcinācija veikta lielākajai daļai jauniešu, ir krasi samazinājusies,” skaidro pediatre un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāja Dana Isarova.

Vakcinācija – droša un efektīva
Speciālisti uzsver, ka vakcinācija pret CPV pēdējos gados ir sevi pierādījusi kā drošu un efektīvu. 80% gadījumu sagaidāmās reakcijas pēc vakcinācijas ir tādas pašas kā citām vakcīnām – sāpes, tūska vai apsārtums injekcijas vietā. Savukārt 20% gadījumu cilvēki izjūt tādas sūdzības kā, piemēram, galvassāpes, nogurumu, drudzi, muskuļu vai locītavu sāpes, kā arī nelabumu.

SPKC atgādina – vakcinācija pret CPV vēl nenozīmē, ka var aizmirst par citiem riska faktoriem, kas ietekmē pusaudžu veselību. Tomēr tas ir svarīgs solis, lai pasargātu bērnus no smagām, dzīvi apdraudošām saslimšanām un vienlaikus laba iespēja runāt ar bērniem par rūpēm par savu veselību, ķermeni un drošību.

Aicinām jautāt savam ģimenes ārstam par vakcinācijas iespējām. Ārsts sniegs precīzu informāciju par to, kur un kad vakcināciju var saņemt, kā arī atbildēs uz jautājumiem par nepieciešamajām vakcīnas devām.