Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju mājokļa kredītam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī
Ja šobrīd būtu jāplāno mājokļa iegāde, izmantojot hipotekāro kredītu, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī, attiecīgi 20 % un 19 %. Vislielākās summas novirzīt ikmēneša mājokļa kredīta maksājumam varētu Igaunijā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Aptaujā redzams, ka arī kaimiņvalstu iedzīvotāji ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumam visbiežāk būtu gatavi atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro – 36 % Lietuvā un 31 % Igaunijā.
Savukārt maksājumu līdz 400 eiro varētu atļauties 11 % Latvijā un Lietuvā un 12 % Igaunijā. Vēl desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju par mājokļa kredītu būtu gatavi maksāt līdz 500 eiro mēnesī.
Salīdzinoši lielākas summas, proti 500–800 eiro mēnesī visbiežāk varētu novirzīt Igaunijas iedzīvotāji – 12 % respondentu. Tikmēr Latvijā līdzīgi atbildējuši 9 %, savukārt Lietuvā – 12 % respondentu.
“Izvērtējot klienta atbilstību hipotekārajām saistībām, vienmēr tiek ņemti vērā mājsaimniecības ienākumi. Kā liecina bankas Citadele dati, ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums, iegādājoties mājokli jaunajos projektos, patlaban vidēji sastāda 812 eiro, aizņemoties uz 27 gadiem, un sērijveida mājokļos 290 eiro ar atmaksas termiņu 21 gads. Taču maksājums var mainīties atkarībā no darījuma kopējās summas, pirmās iemaksas lieluma un līguma termiņa,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Aptauja liecina, ka Igaunijā ir lielākais iedzīvotāju skaits – 7 % respondentu, kuri par mājokli ik mēnesi varētu atļauties maksāt 800 eiro un vairāk. Lietuvā līdzīgi atbildējuši 6 %, bet Latvijā – 4 % aptaujāto.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju iespējām veikt ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumus banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 respondentus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk