Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju mājokļa kredītam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī

Ja šobrīd būtu jāplāno mājokļa iegāde, izmantojot hipotekāro kredītu, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam varētu atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro mēnesī, attiecīgi 20 % un 19 %. Vislielākās summas novirzīt ikmēneša mājokļa kredīta maksājumam varētu Igaunijā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Aptaujā redzams, ka arī kaimiņvalstu iedzīvotāji ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumam visbiežāk būtu gatavi atvēlēt līdz 200 vai 300 eiro – 36 % Lietuvā un 31 % Igaunijā.
Savukārt maksājumu līdz 400 eiro varētu atļauties 11 % Latvijā un Lietuvā un 12 % Igaunijā. Vēl desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju par mājokļa kredītu būtu gatavi maksāt līdz 500 eiro mēnesī.
Salīdzinoši lielākas summas, proti 500–800 eiro mēnesī visbiežāk varētu novirzīt Igaunijas iedzīvotāji – 12 % respondentu. Tikmēr Latvijā līdzīgi atbildējuši 9 %, savukārt Lietuvā – 12 % respondentu.
“Izvērtējot klienta atbilstību hipotekārajām saistībām, vienmēr tiek ņemti vērā mājsaimniecības ienākumi. Kā liecina bankas Citadele dati, ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums, iegādājoties mājokli jaunajos projektos, patlaban vidēji sastāda 812 eiro, aizņemoties uz 27 gadiem, un sērijveida mājokļos 290 eiro ar atmaksas termiņu 21 gads. Taču maksājums var mainīties atkarībā no darījuma kopējās summas, pirmās iemaksas lieluma un līguma termiņa,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Aptauja liecina, ka Igaunijā ir lielākais iedzīvotāju skaits – 7 % respondentu, kuri par mājokli ik mēnesi varētu atļauties maksāt 800 eiro un vairāk. Lietuvā līdzīgi atbildējuši 6 %, bet Latvijā – 4 % aptaujāto.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par iedzīvotāju iespējām veikt ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumus banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 respondentus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālāk