Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām. Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu. Par to, kā šādi gadījumi ietekmē cilvēku ikdienu un kādi soļi jāveic, lai sevi pasargātu, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Aptauja atklāj, ka 85% Latvijas iedzīvotāju pērn ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, proti, dažādu veidu krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem vai īsziņām, kuru mērķis ir iegūt personas datus vai izkrāpt naudu. Šādas krāpnieku darbības nereti atstāj sekas, kas pārsniedz materiālos zaudējumus – bieži vien tiek radīts arī emocionāls stress un bažas par personas datu drošību. Vairums iedzīvotāju (17%) norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām, savukārt nedaudz mazāka daļa (9%) aptaujāto norādījuši, ka krāpniecības galvenās sekas ir bijis laika patēriņš, kas pavadīts ziņošanai par krāpniecību un to seku novēršanai.
“Šie dati apstiprina, ka krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu un bažas par drošību pat tad, ja nauda nav izkrāpta. Ikvienam ir svarīgi būt modram – pārbaudīt informācijas avotus, neuzticēties negaidītiem zvaniem vai ziņām un nekad neatklāt sensitīvu informāciju, ko oficiālas iestādes nekad neprasītu, piemēram, pilnu personas kodu, e-pasta adresi, internetbankas lietotāja numurus vai kartes datus un PIN kodus. Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tāpēc aicinām nekautrēties un nekavējoties ziņot bankai par šādiem gadījumiem,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Kā sevi pasargāt no krāpniekiem
Lai izvairītos no krāpniekiem, eksperte iesaka būt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus zvanus, ziņas vai e-pastus. Nekad šādos gadījumos neatklājiet personīgo vai finanšu informāciju un vienmēr pārbaudiet informācijas avotu oficiālā kanālā. Lai pasargātu sevi, ieteicams regulāri atjaunināt ierīču drošības iestatījumus, izmantot spēcīgas paroles un izvairīties no finanšu darījumu veikšanas, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpniecību, svarīgi par to ziņot attiecīgajām iestādēm, lai pasargātu sevi un citus no līdzīgiem gadījumiem.
Vēl par tēmu:
Vasarā īpašuma uzlabošanā iegulda teju katrs Latvijas iedzīvotājs; visvairāk – vīrieši
Vasara nav tikai atpūtas un ceļojumu sezona – tā ir arī aktīvākais īpašumu labiekārtošanas laiks. Bankas Citadele veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Latvijā 70 % aptaujāto vasarā veic...
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu
Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā...
Lasīt tālākPlāno mājokļa iegādi? Kā sagatavoties sarunai ar banku
Jauna mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē. Plānojot jauna mājokļa iegādi, pirmais būtiskais solis ir saprast pieejamās finanses, lai zinātu,...
Lasīt tālākPieaug iedzīvotāju tēriņi – vasarā būtisks kāpums patēriņa un izklaides izdevumos
Vasaras mēneši Latvijā tradicionāli raksturojas ar augstāku patērētāju aktivitāti, ko veicina gan sezonalitāte, gan lielāka iedzīvotāju mobilitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas....
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālākTiks stiprināts valsts valodas lietojums banku nozarē
Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas...
Lasīt tālākKur dzīvos mūsu vecāki? Senioru mājokļu krīze un iespējamie risinājumi
Latvijā jau katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 64 gadiem, un šī sabiedrības daļa ik gadu turpina pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.1 Tomēr jautājums, kur un kā...
Lasīt tālākKā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?
Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet, vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75 % Latvijas iedzīvotāju sazinātos...
Lasīt tālāk