Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām. Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu. Par to, kā šādi gadījumi ietekmē cilvēku ikdienu un kādi soļi jāveic, lai sevi pasargātu, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Aptauja atklāj, ka 85% Latvijas iedzīvotāju pērn ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, proti, dažādu veidu krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem vai īsziņām, kuru mērķis ir iegūt personas datus vai izkrāpt naudu. Šādas krāpnieku darbības nereti atstāj sekas, kas pārsniedz materiālos zaudējumus – bieži vien tiek radīts arī emocionāls stress un bažas par personas datu drošību. Vairums iedzīvotāju (17%) norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām, savukārt nedaudz mazāka daļa (9%) aptaujāto norādījuši, ka krāpniecības galvenās sekas ir bijis laika patēriņš, kas pavadīts ziņošanai par krāpniecību un to seku novēršanai.
“Šie dati apstiprina, ka krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu un bažas par drošību pat tad, ja nauda nav izkrāpta. Ikvienam ir svarīgi būt modram – pārbaudīt informācijas avotus, neuzticēties negaidītiem zvaniem vai ziņām un nekad neatklāt sensitīvu informāciju, ko oficiālas iestādes nekad neprasītu, piemēram, pilnu personas kodu, e-pasta adresi, internetbankas lietotāja numurus vai kartes datus un PIN kodus. Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tāpēc aicinām nekautrēties un nekavējoties ziņot bankai par šādiem gadījumiem,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Kā sevi pasargāt no krāpniekiem
Lai izvairītos no krāpniekiem, eksperte iesaka būt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus zvanus, ziņas vai e-pastus. Nekad šādos gadījumos neatklājiet personīgo vai finanšu informāciju un vienmēr pārbaudiet informācijas avotu oficiālā kanālā. Lai pasargātu sevi, ieteicams regulāri atjaunināt ierīču drošības iestatījumus, izmantot spēcīgas paroles un izvairīties no finanšu darījumu veikšanas, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpniecību, svarīgi par to ziņot attiecīgajām iestādēm, lai pasargātu sevi un citus no līdzīgiem gadījumiem.
Vēl par tēmu:
Latvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālākKā mainījušies hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumi Baltijas valstīs?
Citadeles dati liecina, ka Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni....
Lasīt tālāk