Aptauja: Pieaug bažas par ekonomiskās situācijas attīstību
Latvijā līdzīgi kā arī pārējās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū pieaug bažas par ekonomiskās situācijas attīstību un biznesa perspektīvām, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) Konkjunktūras aptaujas jeb pētījuma par uzņēmējdarbības un investīciju vidi rezultāti.
Gaidāmi drūmi laiki?
Visās Baltijas valstīs drūmāks kļuvis uzņēmēju skatījums uz izaugsmes perspektīvām. Atbildot uz jautājumu “Kā jūs šogad vērtējat valsts ekonomikas perspektīvas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu?”, Baltijas uzņēmumi bijuši daudz piesardzīgāki un mazāk optimistiski nekā pērn. Uzņēmēju skaits, kas domā, ka pašreizējais gads būs labāks nekā iepriekšējais, sarucis par vairāk nekā 20 procentpunktiem gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Šāda tendence vērojama arī attiecībā uz jautājumu par prognozēm konkrētās uzņēmējdarbības nozarēs.
Mazinājusies tiesiskā drošība
Pētījumā arī analizēts 21 faktors, kas ir svarīgs uzņēmumiem, pieņemot lēmumus par atrašanās vietas izvēli, turpmākiem ieguldījumiem utt. Lai gan lielu kritumu nav, dažas tendences ir satraucošas.
Izvērtējot atbildes par atrašanās vietas kritērijiem, zīmīgi, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu mazinājusies ir tiesiskā drošība, turklāt šāda tendence ir visās trijās valstīs, tostarp Latvijā. Latvijā uzņēmēji sliktāk nekā pērn novērtējuši infrastruktūru, kā arī ekonomikas politikas prognozējamību. No otras puses, uzņēmumi, kas strādā Latvijā, saskata uzlabojumus vairākās citās jomās, piemēram, valsts pārvaldē, nodokļu administrēšanā.
Darba ražīgums netiek līdzi algu pieaugumam
Atbilstoši aptaujas rezultātiem uzņēmēju prognozētais darbaspēka izmaksu pieaugums joprojām ir augsts visas Baltijas valstīs (Latvijā – 7,47%, Lietuvā – 8,33%, Igaunijā –8,31%).
Vairāk nekā puse uzņēmumu atzīst, ka darbaspēka izmaksas palielina darbaspēka trūkums. Tas nozīmē, ka kvalificēta darbaspēka trūkums būtiski ierobežo turpmāko izaugsmi. Darba izmaksu pieaugums, kas joprojām ir augsts, negatīvi ietekmē arī turpmāku investīciju pievilcību.
Reģions joprojām viens no pievilcīgākajiem
Aptauja liecina, ka Baltijas valstis joprojām ir viena no pievilcīgākajām vietām Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) investīcijām citās CAE valstīs strādājošo uzņēmumu acīs. Tomēr tikai Igaunija var lepoties ar uzlabojumu, pārņemot pirmo vietu no Čehijas. Savukārt Lietuva un Latvija ir ieņem tās pašas vietas, ko pirms gada.
PAR APTAUJU
Šī gada pavasarī veiktā ikgadējā Konjunktūras aptauja ir daļa no starptautiskās aptaujas Centrālajā un Austrumeiropā. Atbildes par situācijas novērtējumu sniedza vairāk nekā 1400 Vācijas ārējās tirdzniecības kameru biedri 16 valstīs. Tostarp vairāk nekā 100 uzņēmumi Baltijas valstīs pauda savus viedokļus par ekonomisko situāciju, nākotnes prognozēm un investīciju vidi.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk