• Tweet

Latvijā par būtisku problēmu joprojām uzskatāma korupcija. Situācijas nopietnību atklāj jaunākais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums, kas liecina, ka 71% respondentu domā, ka Latvijas valdība korupcijas apkarošanas jomā nestrādā labi. Savukārt atbilstoši “Ēnu ekonomikas indeksa” jaunākajiem datiem kukuļdošanas likme, lai Latvijā “nokārtotu lietas”, sasniedz vidēji 6,5% no darījuma apjoma. Savukārt vēl cits pētījums norāda, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi ir saskārušies ar korupcijas pazīmēm. Lai arī aptaujas dati iezīmē nopietnas problēmas tiesu sistēmā, netiek izslēgts, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa un, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus, šis korupcijas īpatsvars varētu būt krietni lielāks.

Lai arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) pētījuma rezultātus vērtē kā satraucošus un sola situāciju apspriest ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA), pats Rasnačs pētījumu uztver skeptiski. Pēc viņa domām, tā esot uzņēmēju subjektīvā reakcija, ko varētu būt radījusi zaudēta tiesas prāva. “Subjektīvā uztvere ir kā pēc zaudētas sporta spēles, un tad gribas sūdzēties uz visām pusēm, lai gan pamata nav,” LTV sacīja ministrs.

Pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka gan uzsver, ka šos skaitļus ignorēt nevajadzētu, jo tie pēdējos gados ar zināmu regularitāti parādās arī virknē citu pētījumu. “16% uzņēmēju, kas ir iesaistījušies tiesvedībā, atzina, ka ir saskārušies ar korupcijas gadījumiem. Arī Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā lielajā pētījumā, kur lielākie ārvalstu investori runā par birokrātiju, tieslietu sistēmu kā tādu, arī tiek runāts, ka korupcija pastāv, bet minēt kādus konkrētus piemērus, cilvēki izvairās,” atzina Sauka, norādot, ka viens no galvenajiem iemesliem esot tas, ka tā ir krimināli sodāma aktivitāte, un, otrkārt, to ir grūti pierādīt.

Spilgts piemērs tiesu sistēmā iespējamai korupcijai ir Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta, kura līdz šim likusi uzdot daudz jautājumu par to, vai “viens likums – viena taisnība visiem” reāli dzīvē darbojas? Lemberga tiesvedības process rāda, ka nepilnību tiesu sistēmā ir daudz un ne vienmēr ir pārliecība, ka tiesneši darbojas taisnības spēku pusē. Par to liecina kaut vai Lemberga saskaitītie 580 cilvēktiesību pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja krimināllieta ir viena no retajām, kura plaši izgaismota medijos, pieļaujams, ka “apslēptā” sabiedrības daļa, kas ar to saskaras, ir krietni lielāka. Bet par to gan tiek noklusēts.

Kamēr sabiedrības uzticība tiesu varai sarūk, nav saprotama tieslietu ministra Dzintara Rasnača attieksme, kurš acīmredzami cenšas pasniegt kā nebūtisku tiesu sistēmā iespējamo korupciju, līdz ar to – arī savu nespēju novērst konstatētos trūkumus. Lai arī šīs un citas problēmas iezīmētas jau sen, ministrs joprojām nav nācis klajā ar jebkāda veida risinājumiem, kas palīdzētu tās apzināt un novērst. Tā vietā viņš cenšas nomazgāties tīrs un balts, apgalvojot, ka problēmas realitātē neeksistē.

Iespējams, sev šādus izdomājumus ministrs var iestāstīt, bet ne sabiedrībai, kuras zemā uzticību tiesu varai apliecina – korupcijas riski ir reāla parādība. Ja gribam pieturēties pie Latvijas Satversmes gara burta, kas saka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”, tad premjeram Mārim Kučinskis vajadzētu pieprasīt Rasnača demisiju.

Citādi sanāk kā latviešu tautas dziesmā “liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam….” – tikai šoreiz zem akmens tiek liktas tiesu sistēmas nepilnības un ignorēts taisnīgums.