Apstiprina OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju; tajā strādās arī Ašeradens
Saeima ceturtdien, 6. jūnijā, apstiprināja obligātā iepirkuma komponentes (OIK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, kurā darbosies arī bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Kā zināms, Saeimas deputāti maija beigās vienprātīgi atbalstīja 34 parlamentāriešu parakstītu pieprasījumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai vērtētu dažādus ar obligātā iepirkuma komponentes ieviešanu saistītus aspektus.
Šodien Saeima darbam komisijā apstiprināja Mārtiņu Šteinu (AP), Romānu Naudiņu (Nacionālā apvienība), Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība), Ivaru Zariņu (“Saskaņa”), Sandi Riekstiņu (Jaunā konservatīvā partija), Ievu Krapāni (“KPV LV”), kā arī Ašeradenu.
Pret Ašeradenu darbam komisijā iestājās bijušie “KPV LV” Saeimas frakcijas deputāti Linda Liepiņa un Aldis Gobzems, norādot uz iespējamu Ašeradena interešu konfliktu, ņemot vērā, ka viņš iepriekš darbojās ekonomikas ministra amatā un vadījis Ekonomikas ministriju (EM), kas ir atbildīga par OIK.
“Arvilam Ašeradenam, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, automātiski jau pēc būtības rodas interešu konflikts, jo Arvils Ašeradens ir bijis ekonomikas ministrs un bijis tieši atbildīgs par jautājumu, kas saistīts ar OIK. Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums ir noskaidrot atbildīgos, un potenciāli viens no atbildīgajiem OIK neatcelšanā var būt arī Arvils Ašeradens,” uzsvēra Gobzems.
“Es neesmu vairījies paust skepsi par parlamentāro izmeklēšanas komisiju lietderību, un kā viņas tiek izveidotas, taču, manuprāt, šī komisija jau nu sit visus rekordus jau pie savas izveidošanas. Tas ir acīmredzami. Viens cilvēks ir acīm redzamu interešu konfliktu, savukārt tie cilvēki, kuri iniciēja šo komisijas izveidi, kuri gatavoja darba uzdevumu un kuru partija saviem vēlētājiem uz vēlēšanām bija solījusi, kā viņa cīnīsies ar to visu, viņa uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju vispār nevirza šos cilvēkus, bet virza cilvēku, kuram ar šo stāstu nav bijis nekāda sakara, un es pieņemu, nav nekādas kompetences. Tāpēc es aicinātu KPV partiju tagad nākt šeit no tribīnes un pamatot, kāpēc jūs tā esat rīkojušies. Vai jūs esat izlēmuši, ka jūs tomēr izdevīgāk nepildīt savus vēlētājiem dotos solījumus, vai jūs esat sapratuši, ka, iespējams, tas ir atkal, kā jauns politisks rūpals, vienkārši vienas partijas ir padzītas malā. Kamēr jūs nebijāt pie šī politiskā rūpala, jūs runājat – jā, to vajadzētu izbeigt. Tagad, kad jūs esat tikuši klāt pie viņa, kad jūs esat atbildīgi par to, kāds viņš izskatīsies, jūs pēkšņi esat sapratuši, ka labāk neko nevajag izmeklēt, labāk turpināsim piesegt šo afēru,” no Saeimas tribīnes sacīja Zariņš.
Komisijas sastāvs atbalstīts, 88 deputātiem balsojot par un trijiem pret.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk