Apsaimniekotājs krāj parādus – dzīvokļu īpašnieki dzīvo bez apkures
Katra no pēdējo gadu apkures sezonām sākas ar diemžēl ierastu problēmu – ir ēkas, kuru iedzīvotājiem jādzīvo bez apkures. Arī tad, ja viņi ir norēķinājušies par siltumenerģiju.
Pat ja ir iekrāti parādi par komunālajiem pakalpojumiem, visaizsargātākie ir pašvaldības apsaimniekoto ēku iedzīvotāji, bet pārējiem var novēlēt vai nu cīņas sparu, vai veiksmi. Jo īpaši tiem, kurus uzmetis apsaimniekotājs, iekasējot, bet nepārskaitot naudu pakalpojumu sniedzējiem.
Jā, ir vai tiek veiktas izmaiņas likumos. Taču tām galvenokārt vajadzētu atvieglot cīņu ar parādniekiem – dzīvokļu īrniekiem vai īpašniekiem. Ja māju apsaimnieko negodprātīgs apsaimniekotājs, tad iedzīvotāji atrodas kā uz pulvera mucas. Vai, drīzāk, saldētavā.
Ja apsaimniekotājs nespēj
Normatīvie akti paredz, ka atbildība par saistībām pret pakalpojumu sniedzēju ir mājas kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri ir pilnvarojuši apsaimniekotāju pildīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas. Tādējādi dzīvokļu īpašniekiem ir jākontrolē, kur, kad un kam tiek pārskaitīta viņu samaksātā nauda. Ar nosacījumu – ja izdodas atrast apsaimniekotāju. Neatkarīgā 2010. gadā dzina pēdas SIA Mēness akmens, kas apsaimniekoja spoku namu Cēsu ielā 23. Dažus ēkas iedzīvotājus pašvaldība uzņēma dzīvokļu rindā, bet tie, kuri neatbilda rindas kritērijiem, mitinājās namā kopā ar žurkām, tumsā, bez ūdens un apkures, ar puvušiem un neizvestiem atkritumiem pagalmā. Firma bija iekrājusi vairākus desmitus latu lielu soda naudu par pakalpojumu nesniegšanu iedzīvotājiem. Pašvaldība soda naudu tā arī neiekasēja, māja bija ieķīlāta bankā, apsaimniekotājfirmas īpašnieki nebija atrodami, un tika ierosināta maksātnespēja, pērnvasar rakstīja Neatkarīgā.
Pirms pāris gadiem skaļi izskanēja sašutums par
SIA Māju serviss KSA darbošanos, kā rezultātā vairākās ēkās Rīgā iedzīvotāji sala. Un ne vienu gadu vien. Bez siltuma šajā apkures sezonā atstāti arī liepājnieki, kuri dzīvo firmu Remaks Namu serviss un Remaks Nami apsaimniekotajās mājās. Iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav norēķinājies ar siltumenerģijas piegādātāju. Nesen par dzīvi aukstumā sūdzējās rīdzinieki no Stabu ielas 53 un Melīdas ielas 3. Šīs nav vienīgās ēkas ne galvaspilsētā, ne Latvijā, kurās apkure nav pieslēgta tāpēc, ka netiek nomaksāti iepriekšējās apkures sezonas rēķini.
Nomaini!
Tas nebūs viegli
Šādos gadījumos iedzīvotājiem ir iespēja mainīt apsaimniekotāju. 2010. gadā tā rīkojās salstošie SIA Māju serviss KSA apsaimniekoto ēku iedzīvotāji. Pirms diviem gadiem nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums Latio namsaimnieks sāka apsaimniekot un pieslēdza apkurei astoņas uzņēmuma Māju serviss KSA iepriekš pārvaldītās mājas. Arī tagad Latio namsaimnieks informē, ka ārkārtas režīmā pārņēmis no citiem apsaimniekotājiem sešas dzīvojamās mājas Rīgā. Tām visām parādu dēļ šoziem nebija nodrošināta apkure.
Tomēr, pat mainot apsaimniekotāju, nebūs garantijas, ka iedzīvotājiem nenāksies maksāt dubultā. Ko tad, ja iepriekšējais apsaimniekotājs ir savācis naudu, nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzēju un bankrotējis? Vai arī jaunais apsaimniekotājs nevēlas pārņemt iepriekšējā apsaimniekotāja parādus? Starp citu, iedzīvotāji var prasīt pašvaldībai norīkot pārvaldnieku, bet arī tas nav glābiņš. Jo likuma nosacījumi un/vai pašvaldības darbinieku likuma piemērošana ļauj atteikt iedzīvotājiem.
Visi atbild solidāri
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu tiesiskās un faktiskās sekas par apsaimniekotāja rīcību, arī par parādiem, ir jāuzņemas mājas iedzīvotājiem. Likums arī nosaka, ka māja ir kopīpašums un atsevišķu dzīvokļu parādsaistības attiecas uz visu māju kopumā, skaidro Ekonomikas ministrijā. Protams, neesot taisnīgi, ka tāpēc, piemēram, maksātāji paliek bez apkures, viņu īpašums aukstumā sāk pelēt un mazinās dzīvokļa vērtība, bet… Viņi visi ir solidāri atbildīgi par kopējām saistībām. Un tikai iedzīvotājiem pašiem ir jālemj, ko viņi dara – vai nu izvēlas citu apsaimniekotāju, vai nosaka parādu atmaksas kārtību. Nerunājot caur puķēm, tas nozīmē, ka maksātāji samaksā parādnieku vietā un pēc tam mēģina piedzīt šo summu. Tāpat kā iespējams vērsties tiesā pret bijušo apsaimniekotāju. Cik ātri (vai ilgi) velkas tiesvedība un ar ko tā beigsies, to dzīvokļu īpašniekiem prognozēt diez vai ir iespējams.
Ekonomikas un Tieslietu ministrijas esot iniciējušas vairākas izmaiņas likumdošanā. Tā ir, bet lielākoties izmaiņas vērstas pret parādniekiem iedzīvotājiem, nevis pret juridiskām personām.
Bet pašlaik, ja dzīvokļu īpašnieki konstatē, ka apsaimniekotājs rīkojas ļaunprātīgi, viņi, pirms vērsties tiesā, var konsultēties Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamentā un lūgt izvērtēt, vai apsaimniekotājs ir rīkojies likumīgi, atbilstīgi līgumam.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu
No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...
Lasīt tālākRīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi
Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...
Lasīt tālāk