• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
23/03/2023, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Jaunā valdība jeb 41. Ministru kabinets tika apstiprināta aizvadītā gada 14. decembrī. Šodien, 23. martā, šī valdība būs aizvadījusi savas darbības pirmās 100 dienas, kuru laikā gan strādāts pie valsts budžeta sagatavošanas, gan veikti citi darbi.

Šī ir jau otrā valdība, kuras vadītājs ir Krišjānis Kariņš. Ministru prezidents, raksturojot jau paveikto un iezīmējot valdības turpmākos uzdevumus, saka: “Valdības pirmo 100 dienu darba galvenais uzdevums bija šā gada valsts budžeta izstrāde, lai turpinātu jau uzsākto darbu pie plašas ekonomikas transformācijas, būtisku pārmaiņu īstenošanas veselības aprūpē un izglītībā, veicot slimnīcu līmeņošanu un skolu tīkla sakārtošanu. Veselības un izglītības un zinātnes ministres ir apliecinājušas, ka strādā pie šo pārmaiņu īstenošanas plānu sagatavošanas, un tuvākajā laikā par to lemsim valdībā. Saeima valdības izstrādāto budžetu ir apstiprinājusi, Valsts prezidents šonedēļ to ir izsludinājis, un tas stājies spēkā. Valdība turpina darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.”

Noslēguma fāzē ir darbs pie valdības rīcības plāna izstrādes, turpinās tā saskaņošana ar sociāliem un sadarbības partneriem, kā arī nozares ministriem. Plānots, ka valdībā to apstiprinās aprīļa sākumā.

Valsts budžeta sagatavošana iesniegšanai Saeimā

Viens no valdības pirmajiem uzdevumiem, uzsākot darbu, bija valsts budžeta sagatavošana un tā prioritāro jomu noteikšana 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025. gadam. Galvenais budžeta uzdevums – nodrošināt ekonomikas transformāciju labākai dzīvei Latvijā. Izskatot ministriju priekšlikumus, valdība vienojusies 2023. gada valsts budžetā kā prioritātes noteikt valsts drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti, lai caur šīm jomām īstenotu ekonomikas transformāciju.

Tāpat uzsākts darbs pie ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveides un akūto jautājumu finansēšanas sakārtošanas. Šīs valdības pirmo 100 dienu laikā darbu sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums – kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz gada beigām sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam projektu.

Aizsardzība un drošība

Dažādo prioritāšu īstenošanai un kopumā valsts attīstībai svarīga ir droša vide, un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā šo aspektu uztur nemainīgi aktuālu. Līdz ar to viens no jaunās valdības veikumiem – papildu līdzekļi novirzīti, lai paātrinātā kārtībā palielinātu Nacionālo bruņoto spēku kapacitāti un nodrošinātu jaunas aizsardzības spējas. Tāpat pilnveidots Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts, tādējādi sekmējot tā raitāku izskatīšanu Saeimā. Pēc likuma stāšanās spēkā pirmie brīvprātīgie karavīri savu 11 mēnešu dienestu VAD uzsāks jau šī gada jūlijā.

Turpinās darbs pie valsts austrumu robežas stiprināšanas. Turpmākajos trīs gados robežas infrastruktūras attīstīšanai plānoti 77,6 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro tiks paredzēti jau šajā gadā. Līdzekļi tiks ieguldīti arī iekšlietu dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai, jaunām un modernām dienesta telpām un VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem. Valsts drošības stiprināšanas pasākumiem šogad papildus plānots finansējums 55 miljonu eiro apmērā.

Izglītība, zinātne un kultūra

2023. gada budžetā valdība finansējumu izglītības nozarei palielinājusi par vairāk nekā 180,4 miljoniem eiro, no kuriem 61,6 miljoni eiro paredzēti pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopumā 2023. gadā pedagogu atalgojuma palielināšanā tiks ieguldīti 124,3 miljoni eiro. Par 31,9 miljoniem eiro palielināts arī augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Tāpat 1,8 miljonu eiro finansējums piešķirts zinātniskajiem pētījumiem tieši lauksaimniecības nozarē. Šajā nozarē vēl papildu 6,1 miljons eiro paredzēts, lai nodrošinātu mūsdienīgus mācību un sadzīves apstākļus studējošajiem un modernu darba vidi zinātniekiem. Savukārt 59 miljoni eiro paredzēti augstākajai medicīnas izglītībai.

Grozīts pamatizglītības standarts un pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai no šī gada 1. septembra pirmsskolā un pamatizglītībā nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Savukārt kultūras jomā nozīmīgs notikums bijis starptautiska arhitektūras metu konkursa izsludināšana – tajā pretendenti aicināti iesniegt savu piedāvājumu ilgtspējīgai Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīzijai. Īstenojot projektu, tiks izveidota moderna starptautiska mēroga pasākumu norises vieta, kas veicinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko attīstību un atpazīstamību.

Iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana

Valdība vienojusies, ka no 1. jūlija palielināsies minimālo ienākumu sliekšņi, kas ir atbalsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem – minimālo vecuma un invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un sociālās palīdzības saņēmējiem. Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespēja iesaistīties sociālajā dzīvē, ir palielināts finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai. Tāpat pirmo reizi kopš 2007. gada palielināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kam ir apgrūtināta pārvietošanās.

Papildu finansējums piešķirts privātmāju energoefektivitātes programmām. Iedzīvotājiem pieejams atbalsts, lai uzstādītu saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Enerģētikas jomā valdība gādājusi arī par to, lai novērstu nesamērīgi straujo elektroenerģijas tarifu kāpumu. Ņemot vērā ģeopolitisko situācijas ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, 2022. gada izskaņā sadales sistēmas operators “Sadales tīkls” un pārvades sistēmas operators “Augstsprieguma tīkls” pieteica gaidāmos tarifus 2023. gada sezonai. Pēc valdības iesaistīšanās tarifu pieaugums summāri tika samazināts uz pusi, tādējādi mazinot iespējamos izdevumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Lai risinātu problēmu ar strauji pieaugošo pieprasījumu pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas, jaunās valdības darbības laikā jau izstrādāti un stājušies spēkā noteikumi, kas paātrinās būvju reģistrācijas procesu. Šādā veidā iedzīvotāji tiek atslogoti no atsevišķām veicamajām darbībām un tiek efektivizēts arī Valsts zemes dienesta speciālistu darbu, vienlaikus samazinot iedzīvotājiem gan pakalpojuma izmaksas, gan tā saņemšanas termiņu.

Pasākumi veselības aprūpes jomā

Ievērojami līdzekļi valsts budžetā ieplānoti arī tam, lai iedzīvotāji pieredzētu uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā. 1,35 miljardus eiro no valsts budžeta valdība lēmusi ārstniecības nodrošinājumam – ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpes centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklējumiem un ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās un arī plānveida medicīniskās palīdzības nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem un citām vajadzībām.

124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei, savukārt 11,3 miljoni – slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai, bet budžetā papildu piešķirtie 85,8 miljoni eiro pamatā plānoti onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.

Zaļais kurss un vides ilgtspējība

Jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ietvaros uzņēmumiem pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Arī dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās un privātmāju īpašniekiem pieejams atbalsts mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.

Izskatīšanai Saeimā 3. lasījumam sagatavots likumprojekts par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā. Panākts kompromiss ar iesaistītajām pusēm par atkritumu apsaimniekošanas reģionu plānu izstrādi, savukārt reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri būs jāizveido līdz 2024. gada 1. jūlijam. Jaunajos likuma grozījumos būtiska nozīme piešķirta tam, lai tiktu novērsta atkritumu rašanās. Tāpat tiks precizētas prasības pašvaldību iesaistei bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un atkritumu pārstrādē.

Šīs valdības laikā arī izstrādāti un jau apstiprināti jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus pasākumos, kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju ilgtspējas saglabāšanu. Kopumā zivsaimniecības attīstības programmai un zivju resursu saglabāšanai paredzēts finansējums 193 miljonu eiro apmērā.

Atbalsts uzņēmējiem

Šā gada 22. februārī atklātas pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai ar pieejamo atbalstu 95,14 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi tiks ieguldīti, lai komersantiem būtu pieejama t.s. vienas pieturas aģentūra, kas sniedz padziļinātu tehnisko ekspertīzi, apmācības un prasmju pilnveidi, tādējādi palīdzot uzņēmumos īstenot digitālo transformāciju. Komersantiem būs pieejams arī atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, tādā veidā paaugstinot savu produktivitāti.

Tāpat, veicinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sniegts atbalsts Digitālās Eiropas programmas projektu dalībniekiem no Latvijas, panākot 9,7 miljonus eiro lielas investīcijas digitālās transformācijas projektu īstenošanai. Savukārt, veicinot lauksaimniecības un pārtikas nozaru eksportspēju, 1,4 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs.

Attīstība reģionos

Uzsāktas programmas, lai atbalstītu zemu izmaksu īres namu būvniecību Latvijas reģionos, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem tik nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos. Valdība paredzējusi papildu 11,5 miljonus eiro vietējo un reģionālo ceļu būvniecībai. Kopumā no šī gada budžeta ceļu būvniecībai un uzturēšanai tiks novirzīti 341,9 miljoni eiro, izbūvējot vai uzlabojot autoceļus 632 km garumā.

Šī valdība atbalstījusi arī līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveidi. Tas nozīmē, ka tiks piesaistīts finansējums, lai izveidotu informācijas sistēmu, kurā pašvaldības varēs organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotāji varēs piedalīties šajos konkursos.

Publiskās pārvaldes attīstība un pārmaiņas

Šai valdībai uzsākot darbu, notikušas izmaiņas valsts pārvaldē, kā arī ieviesti jauni diskusiju un lēmumu pieņemšanas formāti. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem – reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Jaunās ministrijas galvenais uzdevums ir gādāt par klimata un enerģētikas politikas izstrādāšanu un īstenošanu, salāgojot to ar valdības kopējo darbu un prioritātēm.

Cits jaunieviesums – Ministru kabineta tematiskās komitejas. Tajās elastīgāk tiks risināti starpnozaru jautājumi, nosakot atbildīgos resorus un savstarpēji koordinējoties. Pirmā šāda veida komiteja ir iekšlietu ministra vadītā Ministru kabineta komiteja Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai un uzlabošanai.

Šogad izveidota arī Eiropas Savienības fondu komiteja. Šīs komitejas galvenais uzdevums – ES fondu regulāra investīciju progresa uzraudzība un intensificēšana fondu līdzekļu efektīvākai izmantošanai, IKP izaugsmes stabilizēšanai un publiskā finansējuma pieejamības palielināšanai.

Tāpat izveidota Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komiteja, kuras galvenais uzdevums ir digitālās transformācijas īstenošana.

Izveidota ekspertu grupa, lai sagatavotos Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācijai. Tās mērķis – nodrošināt efektīvu Digitālās transformācijas politikas plānošanas un īstenošanas organizēšanu. Uzsākta arī Atveseļošanas un noturības mehānisma Digitālās transformācijas programma, lai veicinātu valsts pārvaldes koplietošanas platformas un koplietošanas pakalpojumus un nostiprinātu valsts iestāžu rīcībā esošo datu pārvaldību.

Atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem

Arī jaunā valdība turpinājusi darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainai. Latvija sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm ir sagatavojusi un virzījusi apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūciju, kurā pieprasīts nodrošināt visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā, ievērojot suverenitāti, neatkarību, vienotību un Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Latvija divpusēji un daudzpusējos formātos virzīja ad hoc starptautiskā tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu.

Valdība joprojām novirza resursus humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem, medicīnisko iekārtu un medikamentu, autobusu un ģeneratoru sūtīšanai uz Ukrainu, kā arī aizstāvībai nepieciešamās militārās tehnikas un aprīkojuma nogādāšanai. Tiek turpināts arī atbalsts Ukrainas rehabilitācijas sistēmas izveidei, kā arī cilvēktiesību jautājumos, valsts augstāko revīzijas iestāžu attīstībai, jauno profesionāļu apmācībām un maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem.

Foto: Valsts kanceleja

812 skatījumi




Video

Šonedēļ saglabāsies silts laiks, palaikam uzlīs, dažviet arī dārdēs pērkons

20/05/2024

Tāpat kā šo nedēļas nogali, tā arī jauno darba nedēļu iesāksim ar mākoņiem, kas daudzviet atnesīs nokrišņus. Vietām līs stipri, dažviet lietu pavadīs arī pērkona negaiss. Neskatoties...

Lasīt tālāk
Video

Reforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem

20/05/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...

Lasīt tālāk
Video

No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra

17/05/2024

Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas sabiedriskie mediji demonstrē augstāko demokrātijas izpausmi, ironizē Lembergs

17/05/2024

Tā saucamie sabiedriskie mediji dod vārdu tikai tiem, kurus uzskata par pareizā viedokļa paudējiem, norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Pēc...

Lasīt tālāk
Video

Laiks saglabāsies silts, atsevišķās dienās uzlīs

17/05/2024

Aizvadītajās dienās bija lielākoties saulains un silts laiks, vietām tika novēroti nelieli nokrišņi. Pūšot lēnam vējam, vietām naktīs izveidojās migla. Turpmākas dienas saglabāsies...

Lasīt tālāk
Video

Mieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu

16/05/2024

“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...

Lasīt tālāk
Video

Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi

15/05/2024

Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem

15/05/2024

Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...

Lasīt tālāk
Video

Vanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos

14/05/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

VDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam

14/05/2024

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...

Lasīt tālāk