03/12/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, ar nožēlu atzīst Neatkarīgās aptaujātie apavu tirgotāji.

Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā Euroskor Latvijā tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā apavu tirdzniecība pieaugusi par 16%, sasniedzot 2,86 miljonus latu apgrozījumu. Uzņēmums to skaidro ar dažādu mārketinga kampaņu realizēšanu un darbu ar klientiem, nevis ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

«Lai arī beidzamajā laikā tiek uzskatīts, ka ir pieaugusi iedzīvotāju pirktspēja, šajā gadījumā neuzskatām, ka tas ir galvenais iemesls tirdzniecības pieaugumam. Cilvēki joprojām turpina rūpīgi izvērtēt katru pirkumu, tāpēc, mūsuprāt, galvenā panākumu atslēga ir mārketinga pasākumi un klienta piesaistes aktivitātes. Esam novērojuši, ka straujāk apgrozījums pieaug tieši akciju un kampaņu laikā, turklāt tad visvairāk tiek pirkti dārgāki apavi, kuriem tiek piemērotas atlaides. Protams, var piekrist, ka mazliet ir uzlabojusies arī iedzīvotāju pirktspēja, taču tie labākajā gadījumā ir tikai pāris procenti no kopējā pieauguma,» uzsver SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.

Viņš atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši šis dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus. «Jāteic, ka Euroskor krīzi pārdzīvoja veiksmīgi, jo veikalu skaits, krīzei beidzoties, palika tāds pats, kāds bija pirms krīzes,» atzīst A. Lūsis.

Arī SIA Belwest Trade vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: «Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.»

Arī SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka strādājošo pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā reālā neto alga bija par 10,3 procentiem zemāka, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā.

Apavu tirgotāji Latvijā ir vienisprātis – konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti augsta.

«Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,» vērtē A. Lūsis. Arī L. Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela, tomēr, neraugoties uz to, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši Baltkrievijā ražotus apavus. «Baltkrievijas apaviem ir sava stabila niša Latvijas tirgū. Esam ievērojuši, ka daudzas ģimenes uz mūsu veikaliem nāk gadiem un iegādājas apavus visai saimei. Arī vairākas iestādes un uzņēmumi, kuru darbiniekiem nepieciešams darba apģērbs, apavus iegādājas tieši pie mums,» teic L. Bušmanova. SIA Belwest trade astoņos veikalos, kas atrodas Rīgā, Ogrē, Rēzeknē un Liepājā, iespējams iegādāties apavus, kas ražoti vienā no lielākajām apavu rūpnīcām Baltkrievijā – Belwest. Pirmais šīs firmas veikals Latvijā atvērās 1999. gadā.

Savukārt Euroskor pirmais veikals durvis vēra pirms 20 gadiem – 1991. gadā Rīgā, Tērbatas ielā. Šobrīd uzņēmumam ir 35 veikali visā Latvijā, tostarp 19 Euroskor zīmola veikali, trīs Euroskor mini, seši Ecco, divi LLoyd, trīs Tamaris un divi Clarks veikali.

«Ejam laikam līdzi. Mainām ne tikai sortimentu, bet arī uzlabojam veikala telpas, modernizējam interjeru. Šogad uzņēmums, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, ir vēris vaļā jaunu Clarks veikalu un veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam, kā arī sācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu – Euroskor Mini. Nākamgad t/c Galerija Centrs tiks atklāts jauns Lloyd veikals. Veiksmīgi esam uzsākuši apavu tirdzniecību arī internetā,» stāsta A. Lūsis.

Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.

L. Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem. Tomēr kā Latvijā, tā Baltkrievijā apavu izvēlē svarīga ir izstrādājuma kvalitāte. «Baltkrievijas apavi atšķiras ar to, ka tie ir gatavoti no īstas ādas, nevis no aizvietotājiem vai mākslīgās ādas. Tie ir izturīgi un piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,» bilst L. Bušmanova. Vēl viens iemesls, kas padara Baltkrievijas apavus pieprasītus Latvijā, ir tas, ka daudzi apavu modeļi ir piemēroti platai pēdai. Tāpat šajos veikalos ir nopērkami vīriešu apavi līdz 48. izmēram.

A. Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem.

«Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā,» stāsta A. Lūsis.

***

Pirktākie apavu izmēri

Apavu veids Euroskor Belwest

Dāmu apavi 38. 40.

Kungu apavi 43. 45.

***

Saražots Latvijā Importēts

2000. gads 468 12 887

2001. gads 368 14 937

2002. gads 401 16 702

2003. gads 421 19 790

2004. gads 382 16 381

2005. gads 463 33 787

2006. gads 309 42 639

2007. gads 289 56 526

2008. gads 156 53 312

2009. gads 104 37 947

2010. gads 183 36 645

2011. gads 274 44 174

***

Apavu cenu pārmaiņas (%) pret iepriekšējā gada oktobri

1998 0,8

1999 0,6

2000 2,3

2001 1,1

2002 4,8

2003 7,1

2004 2,8

2005 3,1

2006 2,9

2007 2

2008 1,5

2009 3

2010 5

2011 2,2

2012 3,8

Avots: CSP

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 
433 skatījumi




Video

Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem

19/11/2026

Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk