• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/12/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, ar nožēlu atzīst Neatkarīgās aptaujātie apavu tirgotāji.

Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā Euroskor Latvijā tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā apavu tirdzniecība pieaugusi par 16%, sasniedzot 2,86 miljonus latu apgrozījumu. Uzņēmums to skaidro ar dažādu mārketinga kampaņu realizēšanu un darbu ar klientiem, nevis ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

«Lai arī beidzamajā laikā tiek uzskatīts, ka ir pieaugusi iedzīvotāju pirktspēja, šajā gadījumā neuzskatām, ka tas ir galvenais iemesls tirdzniecības pieaugumam. Cilvēki joprojām turpina rūpīgi izvērtēt katru pirkumu, tāpēc, mūsuprāt, galvenā panākumu atslēga ir mārketinga pasākumi un klienta piesaistes aktivitātes. Esam novērojuši, ka straujāk apgrozījums pieaug tieši akciju un kampaņu laikā, turklāt tad visvairāk tiek pirkti dārgāki apavi, kuriem tiek piemērotas atlaides. Protams, var piekrist, ka mazliet ir uzlabojusies arī iedzīvotāju pirktspēja, taču tie labākajā gadījumā ir tikai pāris procenti no kopējā pieauguma,» uzsver SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.

Viņš atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši šis dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus. «Jāteic, ka Euroskor krīzi pārdzīvoja veiksmīgi, jo veikalu skaits, krīzei beidzoties, palika tāds pats, kāds bija pirms krīzes,» atzīst A. Lūsis.

Arī SIA Belwest Trade vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: «Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.»

Arī SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka strādājošo pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā reālā neto alga bija par 10,3 procentiem zemāka, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā.

Apavu tirgotāji Latvijā ir vienisprātis – konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti augsta.

«Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,» vērtē A. Lūsis. Arī L. Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela, tomēr, neraugoties uz to, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši Baltkrievijā ražotus apavus. «Baltkrievijas apaviem ir sava stabila niša Latvijas tirgū. Esam ievērojuši, ka daudzas ģimenes uz mūsu veikaliem nāk gadiem un iegādājas apavus visai saimei. Arī vairākas iestādes un uzņēmumi, kuru darbiniekiem nepieciešams darba apģērbs, apavus iegādājas tieši pie mums,» teic L. Bušmanova. SIA Belwest trade astoņos veikalos, kas atrodas Rīgā, Ogrē, Rēzeknē un Liepājā, iespējams iegādāties apavus, kas ražoti vienā no lielākajām apavu rūpnīcām Baltkrievijā – Belwest. Pirmais šīs firmas veikals Latvijā atvērās 1999. gadā.

Savukārt Euroskor pirmais veikals durvis vēra pirms 20 gadiem – 1991. gadā Rīgā, Tērbatas ielā. Šobrīd uzņēmumam ir 35 veikali visā Latvijā, tostarp 19 Euroskor zīmola veikali, trīs Euroskor mini, seši Ecco, divi LLoyd, trīs Tamaris un divi Clarks veikali.

«Ejam laikam līdzi. Mainām ne tikai sortimentu, bet arī uzlabojam veikala telpas, modernizējam interjeru. Šogad uzņēmums, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, ir vēris vaļā jaunu Clarks veikalu un veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam, kā arī sācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu – Euroskor Mini. Nākamgad t/c Galerija Centrs tiks atklāts jauns Lloyd veikals. Veiksmīgi esam uzsākuši apavu tirdzniecību arī internetā,» stāsta A. Lūsis.

Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.

L. Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem. Tomēr kā Latvijā, tā Baltkrievijā apavu izvēlē svarīga ir izstrādājuma kvalitāte. «Baltkrievijas apavi atšķiras ar to, ka tie ir gatavoti no īstas ādas, nevis no aizvietotājiem vai mākslīgās ādas. Tie ir izturīgi un piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,» bilst L. Bušmanova. Vēl viens iemesls, kas padara Baltkrievijas apavus pieprasītus Latvijā, ir tas, ka daudzi apavu modeļi ir piemēroti platai pēdai. Tāpat šajos veikalos ir nopērkami vīriešu apavi līdz 48. izmēram.

A. Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem.

«Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā,» stāsta A. Lūsis.

***

Pirktākie apavu izmēri

Apavu veids Euroskor Belwest

Dāmu apavi 38. 40.

Kungu apavi 43. 45.

***

Saražots Latvijā Importēts

2000. gads 468 12 887

2001. gads 368 14 937

2002. gads 401 16 702

2003. gads 421 19 790

2004. gads 382 16 381

2005. gads 463 33 787

2006. gads 309 42 639

2007. gads 289 56 526

2008. gads 156 53 312

2009. gads 104 37 947

2010. gads 183 36 645

2011. gads 274 44 174

***

Apavu cenu pārmaiņas (%) pret iepriekšējā gada oktobri

1998 0,8

1999 0,6

2000 2,3

2001 1,1

2002 4,8

2003 7,1

2004 2,8

2005 3,1

2006 2,9

2007 2

2008 1,5

2009 3

2010 5

2011 2,2

2012 3,8

Avots: CSP

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 
329 skatījumi




Video

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu

12/11/2025

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...

Lasīt tālāk
Video

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

12/11/2025

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...

Lasīt tālāk
Video

Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem

11/11/2025

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums

11/11/2025

Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...

Lasīt tālāk
Video

SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

10/11/2025

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...

Lasīt tālāk
Video

Mērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens

10/11/2025

Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...

Lasīt tālāk
Video

Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli

06/11/2025

Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu

06/11/2025

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām

06/11/2025

Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli kā steidzamu atbalstīja likumprojektu, kas nākamgad paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. “Šis ir tikai viens...

Lasīt tālāk
Video

Biedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem

04/11/2025

Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...

Lasīt tālāk