Apavu tirgus Latvijā sarūk
Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, ar nožēlu atzīst Neatkarīgās aptaujātie apavu tirgotāji.
Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā Euroskor Latvijā tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā apavu tirdzniecība pieaugusi par 16%, sasniedzot 2,86 miljonus latu apgrozījumu. Uzņēmums to skaidro ar dažādu mārketinga kampaņu realizēšanu un darbu ar klientiem, nevis ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
«Lai arī beidzamajā laikā tiek uzskatīts, ka ir pieaugusi iedzīvotāju pirktspēja, šajā gadījumā neuzskatām, ka tas ir galvenais iemesls tirdzniecības pieaugumam. Cilvēki joprojām turpina rūpīgi izvērtēt katru pirkumu, tāpēc, mūsuprāt, galvenā panākumu atslēga ir mārketinga pasākumi un klienta piesaistes aktivitātes. Esam novērojuši, ka straujāk apgrozījums pieaug tieši akciju un kampaņu laikā, turklāt tad visvairāk tiek pirkti dārgāki apavi, kuriem tiek piemērotas atlaides. Protams, var piekrist, ka mazliet ir uzlabojusies arī iedzīvotāju pirktspēja, taču tie labākajā gadījumā ir tikai pāris procenti no kopējā pieauguma,» uzsver SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.
Viņš atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši šis dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus. «Jāteic, ka Euroskor krīzi pārdzīvoja veiksmīgi, jo veikalu skaits, krīzei beidzoties, palika tāds pats, kāds bija pirms krīzes,» atzīst A. Lūsis.
Arī SIA Belwest Trade vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: «Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.»
Arī SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka strādājošo pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā reālā neto alga bija par 10,3 procentiem zemāka, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā.
Apavu tirgotāji Latvijā ir vienisprātis – konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti augsta.
«Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,» vērtē A. Lūsis. Arī L. Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela, tomēr, neraugoties uz to, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši Baltkrievijā ražotus apavus. «Baltkrievijas apaviem ir sava stabila niša Latvijas tirgū. Esam ievērojuši, ka daudzas ģimenes uz mūsu veikaliem nāk gadiem un iegādājas apavus visai saimei. Arī vairākas iestādes un uzņēmumi, kuru darbiniekiem nepieciešams darba apģērbs, apavus iegādājas tieši pie mums,» teic L. Bušmanova. SIA Belwest trade astoņos veikalos, kas atrodas Rīgā, Ogrē, Rēzeknē un Liepājā, iespējams iegādāties apavus, kas ražoti vienā no lielākajām apavu rūpnīcām Baltkrievijā – Belwest. Pirmais šīs firmas veikals Latvijā atvērās 1999. gadā.
Savukārt Euroskor pirmais veikals durvis vēra pirms 20 gadiem – 1991. gadā Rīgā, Tērbatas ielā. Šobrīd uzņēmumam ir 35 veikali visā Latvijā, tostarp 19 Euroskor zīmola veikali, trīs Euroskor mini, seši Ecco, divi LLoyd, trīs Tamaris un divi Clarks veikali.
«Ejam laikam līdzi. Mainām ne tikai sortimentu, bet arī uzlabojam veikala telpas, modernizējam interjeru. Šogad uzņēmums, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, ir vēris vaļā jaunu Clarks veikalu un veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam, kā arī sācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu – Euroskor Mini. Nākamgad t/c Galerija Centrs tiks atklāts jauns Lloyd veikals. Veiksmīgi esam uzsākuši apavu tirdzniecību arī internetā,» stāsta A. Lūsis.
Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.
L. Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem. Tomēr kā Latvijā, tā Baltkrievijā apavu izvēlē svarīga ir izstrādājuma kvalitāte. «Baltkrievijas apavi atšķiras ar to, ka tie ir gatavoti no īstas ādas, nevis no aizvietotājiem vai mākslīgās ādas. Tie ir izturīgi un piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,» bilst L. Bušmanova. Vēl viens iemesls, kas padara Baltkrievijas apavus pieprasītus Latvijā, ir tas, ka daudzi apavu modeļi ir piemēroti platai pēdai. Tāpat šajos veikalos ir nopērkami vīriešu apavi līdz 48. izmēram.
A. Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem.
«Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā,» stāsta A. Lūsis.
***
Pirktākie apavu izmēri
Apavu veids Euroskor Belwest
Dāmu apavi 38. 40.
Kungu apavi 43. 45.
***
Saražots Latvijā Importēts
2000. gads 468 12 887
2001. gads 368 14 937
2002. gads 401 16 702
2003. gads 421 19 790
2004. gads 382 16 381
2005. gads 463 33 787
2006. gads 309 42 639
2007. gads 289 56 526
2008. gads 156 53 312
2009. gads 104 37 947
2010. gads 183 36 645
2011. gads 274 44 174
***
Apavu cenu pārmaiņas (%) pret iepriekšējā gada oktobri
1998 0,8
1999 0,6
2000 2,3
2001 1,1
2002 4,8
2003 7,1
2004 2,8
2005 3,1
2006 2,9
2007 2
2008 1,5
2009 3
2010 5
2011 2,2
2012 3,8
Avots: CSP
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk