Apavu tirgus Latvijā sarūk
Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, ar nožēlu atzīst Neatkarīgās aptaujātie apavu tirgotāji.
Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā Euroskor Latvijā tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā apavu tirdzniecība pieaugusi par 16%, sasniedzot 2,86 miljonus latu apgrozījumu. Uzņēmums to skaidro ar dažādu mārketinga kampaņu realizēšanu un darbu ar klientiem, nevis ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
«Lai arī beidzamajā laikā tiek uzskatīts, ka ir pieaugusi iedzīvotāju pirktspēja, šajā gadījumā neuzskatām, ka tas ir galvenais iemesls tirdzniecības pieaugumam. Cilvēki joprojām turpina rūpīgi izvērtēt katru pirkumu, tāpēc, mūsuprāt, galvenā panākumu atslēga ir mārketinga pasākumi un klienta piesaistes aktivitātes. Esam novērojuši, ka straujāk apgrozījums pieaug tieši akciju un kampaņu laikā, turklāt tad visvairāk tiek pirkti dārgāki apavi, kuriem tiek piemērotas atlaides. Protams, var piekrist, ka mazliet ir uzlabojusies arī iedzīvotāju pirktspēja, taču tie labākajā gadījumā ir tikai pāris procenti no kopējā pieauguma,» uzsver SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.
Viņš atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši šis dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus. «Jāteic, ka Euroskor krīzi pārdzīvoja veiksmīgi, jo veikalu skaits, krīzei beidzoties, palika tāds pats, kāds bija pirms krīzes,» atzīst A. Lūsis.
Arī SIA Belwest Trade vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: «Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.»
Arī SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka strādājošo pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā reālā neto alga bija par 10,3 procentiem zemāka, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā.
Apavu tirgotāji Latvijā ir vienisprātis – konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti augsta.
«Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,» vērtē A. Lūsis. Arī L. Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela, tomēr, neraugoties uz to, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši Baltkrievijā ražotus apavus. «Baltkrievijas apaviem ir sava stabila niša Latvijas tirgū. Esam ievērojuši, ka daudzas ģimenes uz mūsu veikaliem nāk gadiem un iegādājas apavus visai saimei. Arī vairākas iestādes un uzņēmumi, kuru darbiniekiem nepieciešams darba apģērbs, apavus iegādājas tieši pie mums,» teic L. Bušmanova. SIA Belwest trade astoņos veikalos, kas atrodas Rīgā, Ogrē, Rēzeknē un Liepājā, iespējams iegādāties apavus, kas ražoti vienā no lielākajām apavu rūpnīcām Baltkrievijā – Belwest. Pirmais šīs firmas veikals Latvijā atvērās 1999. gadā.
Savukārt Euroskor pirmais veikals durvis vēra pirms 20 gadiem – 1991. gadā Rīgā, Tērbatas ielā. Šobrīd uzņēmumam ir 35 veikali visā Latvijā, tostarp 19 Euroskor zīmola veikali, trīs Euroskor mini, seši Ecco, divi LLoyd, trīs Tamaris un divi Clarks veikali.
«Ejam laikam līdzi. Mainām ne tikai sortimentu, bet arī uzlabojam veikala telpas, modernizējam interjeru. Šogad uzņēmums, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, ir vēris vaļā jaunu Clarks veikalu un veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam, kā arī sācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu – Euroskor Mini. Nākamgad t/c Galerija Centrs tiks atklāts jauns Lloyd veikals. Veiksmīgi esam uzsākuši apavu tirdzniecību arī internetā,» stāsta A. Lūsis.
Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.
L. Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem. Tomēr kā Latvijā, tā Baltkrievijā apavu izvēlē svarīga ir izstrādājuma kvalitāte. «Baltkrievijas apavi atšķiras ar to, ka tie ir gatavoti no īstas ādas, nevis no aizvietotājiem vai mākslīgās ādas. Tie ir izturīgi un piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,» bilst L. Bušmanova. Vēl viens iemesls, kas padara Baltkrievijas apavus pieprasītus Latvijā, ir tas, ka daudzi apavu modeļi ir piemēroti platai pēdai. Tāpat šajos veikalos ir nopērkami vīriešu apavi līdz 48. izmēram.
A. Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem.
«Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā,» stāsta A. Lūsis.
***
Pirktākie apavu izmēri
Apavu veids Euroskor Belwest
Dāmu apavi 38. 40.
Kungu apavi 43. 45.
***
Saražots Latvijā Importēts
2000. gads 468 12 887
2001. gads 368 14 937
2002. gads 401 16 702
2003. gads 421 19 790
2004. gads 382 16 381
2005. gads 463 33 787
2006. gads 309 42 639
2007. gads 289 56 526
2008. gads 156 53 312
2009. gads 104 37 947
2010. gads 183 36 645
2011. gads 274 44 174
***
Apavu cenu pārmaiņas (%) pret iepriekšējā gada oktobri
1998 0,8
1999 0,6
2000 2,3
2001 1,1
2002 4,8
2003 7,1
2004 2,8
2005 3,1
2006 2,9
2007 2
2008 1,5
2009 3
2010 5
2011 2,2
2012 3,8
Avots: CSP
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālāk