Apavu tirgus Latvijā sarūk
Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, ar nožēlu atzīst Neatkarīgās aptaujātie apavu tirgotāji.
Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.
Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā Euroskor Latvijā tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajā pusgadā apavu tirdzniecība pieaugusi par 16%, sasniedzot 2,86 miljonus latu apgrozījumu. Uzņēmums to skaidro ar dažādu mārketinga kampaņu realizēšanu un darbu ar klientiem, nevis ar iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
«Lai arī beidzamajā laikā tiek uzskatīts, ka ir pieaugusi iedzīvotāju pirktspēja, šajā gadījumā neuzskatām, ka tas ir galvenais iemesls tirdzniecības pieaugumam. Cilvēki joprojām turpina rūpīgi izvērtēt katru pirkumu, tāpēc, mūsuprāt, galvenā panākumu atslēga ir mārketinga pasākumi un klienta piesaistes aktivitātes. Esam novērojuši, ka straujāk apgrozījums pieaug tieši akciju un kampaņu laikā, turklāt tad visvairāk tiek pirkti dārgāki apavi, kuriem tiek piemērotas atlaides. Protams, var piekrist, ka mazliet ir uzlabojusies arī iedzīvotāju pirktspēja, taču tie labākajā gadījumā ir tikai pāris procenti no kopējā pieauguma,» uzsver SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis.
Viņš atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši šis dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus. «Jāteic, ka Euroskor krīzi pārdzīvoja veiksmīgi, jo veikalu skaits, krīzei beidzoties, palika tāds pats, kāds bija pirms krīzes,» atzīst A. Lūsis.
Arī SIA Belwest Trade vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: «Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.»
Arī SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka strādājošo pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā reālā neto alga bija par 10,3 procentiem zemāka, salīdzinot ar šo pašu periodu 2008. gadā.
Apavu tirgotāji Latvijā ir vienisprātis – konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti augsta.
«Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,» vērtē A. Lūsis. Arī L. Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela, tomēr, neraugoties uz to, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši Baltkrievijā ražotus apavus. «Baltkrievijas apaviem ir sava stabila niša Latvijas tirgū. Esam ievērojuši, ka daudzas ģimenes uz mūsu veikaliem nāk gadiem un iegādājas apavus visai saimei. Arī vairākas iestādes un uzņēmumi, kuru darbiniekiem nepieciešams darba apģērbs, apavus iegādājas tieši pie mums,» teic L. Bušmanova. SIA Belwest trade astoņos veikalos, kas atrodas Rīgā, Ogrē, Rēzeknē un Liepājā, iespējams iegādāties apavus, kas ražoti vienā no lielākajām apavu rūpnīcām Baltkrievijā – Belwest. Pirmais šīs firmas veikals Latvijā atvērās 1999. gadā.
Savukārt Euroskor pirmais veikals durvis vēra pirms 20 gadiem – 1991. gadā Rīgā, Tērbatas ielā. Šobrīd uzņēmumam ir 35 veikali visā Latvijā, tostarp 19 Euroskor zīmola veikali, trīs Euroskor mini, seši Ecco, divi LLoyd, trīs Tamaris un divi Clarks veikali.
«Ejam laikam līdzi. Mainām ne tikai sortimentu, bet arī uzlabojam veikala telpas, modernizējam interjeru. Šogad uzņēmums, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, ir vēris vaļā jaunu Clarks veikalu un veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam, kā arī sācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu – Euroskor Mini. Nākamgad t/c Galerija Centrs tiks atklāts jauns Lloyd veikals. Veiksmīgi esam uzsākuši apavu tirdzniecību arī internetā,» stāsta A. Lūsis.
Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.
L. Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem. Tomēr kā Latvijā, tā Baltkrievijā apavu izvēlē svarīga ir izstrādājuma kvalitāte. «Baltkrievijas apavi atšķiras ar to, ka tie ir gatavoti no īstas ādas, nevis no aizvietotājiem vai mākslīgās ādas. Tie ir izturīgi un piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem,» bilst L. Bušmanova. Vēl viens iemesls, kas padara Baltkrievijas apavus pieprasītus Latvijā, ir tas, ka daudzi apavu modeļi ir piemēroti platai pēdai. Tāpat šajos veikalos ir nopērkami vīriešu apavi līdz 48. izmēram.
A. Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem.
«Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā,» stāsta A. Lūsis.
***
Pirktākie apavu izmēri
Apavu veids Euroskor Belwest
Dāmu apavi 38. 40.
Kungu apavi 43. 45.
***
Saražots Latvijā Importēts
2000. gads 468 12 887
2001. gads 368 14 937
2002. gads 401 16 702
2003. gads 421 19 790
2004. gads 382 16 381
2005. gads 463 33 787
2006. gads 309 42 639
2007. gads 289 56 526
2008. gads 156 53 312
2009. gads 104 37 947
2010. gads 183 36 645
2011. gads 274 44 174
***
Apavu cenu pārmaiņas (%) pret iepriekšējā gada oktobri
1998 0,8
1999 0,6
2000 2,3
2001 1,1
2002 4,8
2003 7,1
2004 2,8
2005 3,1
2006 2,9
2007 2
2008 1,5
2009 3
2010 5
2011 2,2
2012 3,8
Avots: CSP
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk