Alus baudīšana Jāņos – visizplatītākā šo svētku tradīcija
Jāņi ir vislatviskākie svētki, kurus, kā rāda alus darītavas Aldaris veiktā aptauja Aldara Papardes indekss, svin 92% aptaujāto. Turklāt visizplatītākā (66%) šo svētku tradīcija ir alus baudīšana, kam seko vainagu pīšana (46%), lēkšana pāri ugunskuram (41%) un Līgo dziesmu dziedāšana (40%).
Alus baudīšana ir ne tikai Jāņu svinību izplatītākā tradīcija, bet, kā atzīst 61% respondentu, alum šajos svētkos ir arī simboliska nozīme. Gandrīz piektdaļa aptaujāto atzīst, ka Jāņu svinības nav iedomājamas bez alus. Jāatzīst gan, ka alus dzeršanu kā ļoti būtisku un pat neatņemamu Jāņu svinēšanas sastāvdaļu biežāk min vīrieši un viņiem arī raksturīgāks ir viedoklis, ka alus tuvina draugus – tā uzskata 19% vīriešu pretstatā 7% sieviešu.
„Cilvēkiem Jāņos alus baudīšana ir ļoti svarīga tradīcija, un mūs tas priecē, tomēr es mudinātu cilvēkus vairāk pievērsties arī citu seno tradīciju veicināšanai, jo skaidrs, ka, lai cik svarīga šo svētku sastāvdaļa nebūtu alus, tā nav vienīgā. Piemēram, labprāt atkal redzētu meitas metam vainagus ozolos, lai tad arī puiši uzzinātu, cik ilgi būs jāgaida līdz kāzām, lai par sievu apņemtu savu mīļoto,” saka a/s Aldaris galvenais aldaris Valdis Čunka.
Tāpat Aldara Papardes indeksā noskaidrots, ka otra visbiežāk izplatītā Jāņu tradīcija ir vainagu pīšana, kurā iesaistās vidēji 46% aptaujāto, tiesa, starp sievietēm šīs tradīcijas ievērošana ir daudz izteiktāka (66%) nekā starp vīriešiem (29%). Šīs tradīcijas ievērošana ir raksturīgāka arī latviešiem (54%) salīdzinājumā ar cittautiešiem (32%).
Piektdaļa līgotāju gada īsākajā naktī dodas papardes zieda meklējumos, bet divas reizes vairāk Jāņu bērnu dzied Līgo dziesmas (40%) un lec pāri ugunskuram (41%). Nekādas saulgriežu tradīcijas neievēro vien 9% līgotāju.
Kā atklāja Aldara Papardes indekss, lielāka iespēja sastapt līgotājus ar vainagu galvā, dziedot skanīgas Līgo dziesmas, ir laukos, kamēr pilsētās, jo īpaši Rīgā, šīs tradīcijas tiek ievērotas retāk. Abu šo tradīciju ievērošana arī vairāk raksturīga latviešiem nekā cittautiešiem.
Jāatzīmē, ka Līgo svētki teju katrā mājā nav iedomājami bez ugunskura, jo no šīs tradīcijas būtu gatavi atteikties vien 6% līgotāju. Jāņus pavadīt ārpus draugu pulka un bez siera būtu gatavi vien attiecīgi 7% un 13% līgotāju, savukārt Jāņos pavadīt nedziedot būtu ar mieru 34% aptaujāto, tiesa gan, sievietes no dziedāšanas būtu gatavas atteikties daudz retāk (24%) nekā vīrieši (44%).
Latvieši kopumā ir aktīvāki Jāņu tradīciju ievērotāji nekā citu tautību pārstāvji, taču alus baudīšanu Jāņos salīdzinājumā ar citiem dzērieniem ir vienlīdz iecienījuši gan latvieši (72%), gan citu tautību līgotāji (65%).
Aldara Papardes indekss arī rāda, ka 70% līgotāju Jāņu naktī dod priekšroku tieši alum, kamēr vīnu dzer vien 14%, bet stipros alkoholiskos dzērienus – 10%.
Vēl par tēmu:
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAnimācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālāk