Alberts Jodis: Kur palikusi Latvijas ceturtā vara?
Pagājušā piektdienā informatīvajā vidē nonāca vairāk nekā 50 pašvaldību vadītāju parakstīta atklāta vēstule Latvijas Republikas ekonomikas ministrei Danai Reizniecei – Ozolai ar aicinājumu ministrei vērst uzmanību uz Konkurences padomes prettiesisko rīcību saistībā ar ieceri aizliegt pašvaldībām dibināt un uzturēt savus informatīvos izdevumus. Iespējams, jums šī ziņa ir paslīdējusi garām, jo tikai ļoti reti, kurš medijs visā Latvijā publicēja šo vēstuli un uzskatīja par vajadzīgu par to informēt sabiedrību. Vēstule apskatāma šeit: https://www.labdien.lv/latvijas-pasvaldibas-atklata-vestule-aicina-izvertet-konkurences-padomes-vaditajas-atbilstibu-amatam/
Vēstuli kopumā parakstīja 52 pašvaldību vadītāji, kas ir gandrīz puse no visiem pašvaldību vadītājiem Latvijā. Ņemot vērā, ka pašvaldības ir iedzīvotāju vēlētas – tās pārstāv noteiktu iedzīvotāju skaitu, šis bija vairāk nekā ¾ Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Vislatvijas un reģionālie mediji tomēr to uzskatīja par mazsvarīgu un nepublicēja. Vienīgais izņēmums bija Latvijas sabiedriskie mediji (LSM) un Nacionālās mediju grupas (NMG) portāli. Jautājums – kāpēc?
Šis ir tikai vēl viens apstiprinājums bažām par to, ka, atsakoties no saviem informatīvajiem izdevumiem, pašvaldības nonāks vietējo mediju pavadā. Tieši mediji, kas, protams, primāri domās par savu reitingu celšanu, noteiks to, cik daudz, kas un kādā mērcē vietējiem iedzīvotājiem būtu jāzina par pašvaldības darbu, par pašvaldības vadītāju un darbiniekiem, par pieejamajiem pakalpojumiem. Noteikti būs daudz mediji, kas neuzskatīs par vajadzīgu informēt iedzīvotājus konkrētos jautājumos, vai gluži otrādi – pasniegs informāciju subjektīvā formātā, tādējādi liedzot cilvēkiem pieeju tīrai un objektīvai informācijai.
Lai pašvaldība varētu sekmīgi organizēt likumā par pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas, nepieciešama nepārtraukta un visaptveroša iedzīvotāju informēšana, iesaistīšanās komunikācijā ar mērķa grupām. Aizliedzot informatīvo izdevumu veidošanu, šī funkcija tiek stipri apgrūtināta, jo pašvaldībai būs jācenšas izdabāt vietējiem medijiem, lai tikai viņi nebūtu tik lepni un publicētu iedzīvotājiem būtisko informāciju par izglītības, sociālās palīdzības, sabiedriskā transporta pieejamību un citiem jautājumiem. Pretējā gadījumā iedzīvotāji paliks vispār bez jebkādas informācijas, kas tikai graus demokrātiskas valsts pamatus.
Kopumā varam secināt, ka mediji vairs nav valsts ceturtā vara, kā tas līdz šim tika uzskatīts. Liela daļa mediju vairāk kalpo saviem personīgajiem mērķiem vai savu īpašnieku nospraustajām darbības robežām, nevis ieklausās un atbild uz iedzīvotāju vēlmēm, tiesībām, interesēm. Ja vēlamies iedzīvotājus iesaistīt valsts lēmumu pieņemšanā, ir jāstiprina pašvaldību loma valsts pārvaldē, veicinot nevis kavējot to saziņu ar iedzīvotājiem un uzturot divvirzienu komunikāciju.
Vēl par tēmu:
Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākKozlovskis: Nevienam iekšlietu dienestam netiks noņemta izdienas pensija
Vakar, 2. septembrī, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”. Pēc diskusijām valdības sēdē,...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākSeptembris iesāksies mēreni silts ar mainīgiem laika apstākļiem
Septembra sākumā laika apstākļi būs mainīgi – brīžiem starp mākoņiem izsprauksies kāds saules stars un vietām līs, naktīs veidosies migla, bet dažās dienās pastāv arī pērkona...
Lasīt tālākPērn skolā traumas guva vairāk nekā 820 bērni
Jauna mācību gada sākums ir piemērots brīdis, lai vecāki parūpētos par skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Lai arī sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka bērnu veselībai...
Lasīt tālākPreses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālākAugusta izskaņā saglabāsies silts un lietains laiks
Augstāka gaisa temperatūra saglabāsies arī turpmākās dienās, taču nedēļas izskaņā nokrišņu daudzums atkal palielināsies. Piektdien saule mīsies ar mākoņiem un vietām gaidāms...
Lasīt tālākAicina atbalstīt “ManaBalss.lv” iniciatīvu, lai stiprinātu finansiālo un sociālo drošību ģimenēm ar bērniem
Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības...
Lasīt tālāk