Alberts Jodis: Kur palikusi Latvijas ceturtā vara?

Pagājušā piektdienā informatīvajā vidē nonāca vairāk nekā 50 pašvaldību vadītāju parakstīta atklāta vēstule Latvijas Republikas ekonomikas ministrei Danai Reizniecei – Ozolai ar aicinājumu ministrei vērst uzmanību uz Konkurences padomes prettiesisko rīcību saistībā ar ieceri aizliegt pašvaldībām dibināt un uzturēt savus informatīvos izdevumus. Iespējams, jums šī ziņa ir paslīdējusi garām, jo tikai ļoti reti, kurš medijs visā Latvijā publicēja šo vēstuli un uzskatīja par vajadzīgu par to informēt sabiedrību. Vēstule apskatāma šeit: https://www.labdien.lv/latvijas-pasvaldibas-atklata-vestule-aicina-izvertet-konkurences-padomes-vaditajas-atbilstibu-amatam/
Vēstuli kopumā parakstīja 52 pašvaldību vadītāji, kas ir gandrīz puse no visiem pašvaldību vadītājiem Latvijā. Ņemot vērā, ka pašvaldības ir iedzīvotāju vēlētas – tās pārstāv noteiktu iedzīvotāju skaitu, šis bija vairāk nekā ¾ Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Vislatvijas un reģionālie mediji tomēr to uzskatīja par mazsvarīgu un nepublicēja. Vienīgais izņēmums bija Latvijas sabiedriskie mediji (LSM) un Nacionālās mediju grupas (NMG) portāli. Jautājums – kāpēc?
Šis ir tikai vēl viens apstiprinājums bažām par to, ka, atsakoties no saviem informatīvajiem izdevumiem, pašvaldības nonāks vietējo mediju pavadā. Tieši mediji, kas, protams, primāri domās par savu reitingu celšanu, noteiks to, cik daudz, kas un kādā mērcē vietējiem iedzīvotājiem būtu jāzina par pašvaldības darbu, par pašvaldības vadītāju un darbiniekiem, par pieejamajiem pakalpojumiem. Noteikti būs daudz mediji, kas neuzskatīs par vajadzīgu informēt iedzīvotājus konkrētos jautājumos, vai gluži otrādi – pasniegs informāciju subjektīvā formātā, tādējādi liedzot cilvēkiem pieeju tīrai un objektīvai informācijai.
Lai pašvaldība varētu sekmīgi organizēt likumā par pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas, nepieciešama nepārtraukta un visaptveroša iedzīvotāju informēšana, iesaistīšanās komunikācijā ar mērķa grupām. Aizliedzot informatīvo izdevumu veidošanu, šī funkcija tiek stipri apgrūtināta, jo pašvaldībai būs jācenšas izdabāt vietējiem medijiem, lai tikai viņi nebūtu tik lepni un publicētu iedzīvotājiem būtisko informāciju par izglītības, sociālās palīdzības, sabiedriskā transporta pieejamību un citiem jautājumiem. Pretējā gadījumā iedzīvotāji paliks vispār bez jebkādas informācijas, kas tikai graus demokrātiskas valsts pamatus.
Kopumā varam secināt, ka mediji vairs nav valsts ceturtā vara, kā tas līdz šim tika uzskatīts. Liela daļa mediju vairāk kalpo saviem personīgajiem mērķiem vai savu īpašnieku nospraustajām darbības robežām, nevis ieklausās un atbild uz iedzīvotāju vēlmēm, tiesībām, interesēm. Ja vēlamies iedzīvotājus iesaistīt valsts lēmumu pieņemšanā, ir jāstiprina pašvaldību loma valsts pārvaldē, veicinot nevis kavējot to saziņu ar iedzīvotājiem un uzturot divvirzienu komunikāciju.
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk