• Tweet

Šodien, 1.septembrī, stājas spēkā jaunie “Ugunsdrošības noteikumi”, kas nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, mazina administratīvo un finansiālo slogu, kā arī aktualizē ugunsdrošības prasības atbilstoši šobrīd spēkā esošiem tiesību aktiem un tehnoloģiju attīstībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izstrādāja jaunos Ugunsdrošības noteikumus ar mērķi sakārtot normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā atbilstoši faktiskajai situācijai, mazināt administratīvo slogu un atvieglot prasības fiziskām un juridiskām personām. Lai gan atsevišķas jauno noteikumu izmaiņas un prasības prasīs laiku, lai tām pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas mazinās ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēs ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabos ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā.

Būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā fiziskām personām

1. Ikviena pienākums – nekavējoties evakuēties

Līdz šim normatīvais regulējums noteica tikai juridiskās personas vadītāja pienākumu ugunsgrēka gadījumā organizēt cilvēku evakuāciju, bet nebija paredzēta pašu iedzīvotāju pienākums un atbildība evakuēties. Lai izvairītos no situācijām, kad cilvēki atsakās evakuēties, jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteikta prasība ikvienam iedzīvotājam pašam nekavējoties evakuēties, atskanot trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku. Tas ir būtisks solis, lai mainītu cilvēku ieradumus un liktu arī pašiem uzņemties atbildību par savu rīcību dažādās ārkārtas situācijās.

2. Atvieglotas prasības dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrīšanai

Līdz šim dzīvojamo māju dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu varēja veikt tikai sertificēts skursteņslaucītājs, tomēr turpmāk privātmājās (arī vasarnīcās, dārza mājās utt.) šos darbus varēs veikt arī ēkas atbildīgā persona, kas ir, piemēram, ēkas īpašnieks.

Visas cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadi ir jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), savukārt ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadus jātīra papildus vēl vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam).

Savukārt gāzes apkures ierīces jātīra vienu reizi gadā, bet, ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.

Līdzšinējo trīs gadu vietā, turpmāk dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaude būs jāveic retāk – reizi 5 gados, ko veiks atbilstošs speciālists.

3. Tiks noteikti ierobežojumi mehānisko ventilācijas iekārtu izmantošanā

Dzīvojamo māju virtuvēs, kurās atrodas gāzes plītis, ir ierīkota dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur ventilācijas kanālu un telpā nerastos bīstama gāzes koncentrācija. Tomēr nereti iedzīvotāji pie šī dabīgā ventilācijas kanāla ir pievienojuši mehāniskas ventilācijas iekārtas, piemēram, tvaika nosūcējus, kas kavē dabīgo ventilāciju un gāzes noplūdes gadījumā var izveidoties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija, notikt sprādziens un izcelties ugunsgrēks.

Līdz 2017.gada 31.decembrim dzīvokļu īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot dabīgo ventilāciju.

4. No 2020.gada dūmu detektori jāuzstāda visās mājās un dzīvokļos

Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, var secināt, ka lielākā daļa cilvēku ugunsgrēkos gājuši bojā nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar dūmiem. Vienkāršākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no ugunsgrēka traģiskajām sekām, ir uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas par telpā izveidojušos sadūmojumu brīdina ar spalgu skaņas signālu, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem savlaicīgi, pat naktī, pamanīt ugunsgrēka izcelšanos un pamest degošās telpas.

Jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka sākot ar 2020.gada 1.janvāri dūmu detektori būs obligāti jāuzstāda visās mājās un dzīvokļos. VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību un, lai novērstu traģiskas ugunsnelaimes, jau tagad ierīkot dzīvokļos vai dzīvojamās mājās dūmu detektorus.

Līdzās tam, no 2020.gada 1.janvāra privātmājas, vasarnīcas, dārza mājas un citus viendzīvokļa objektus būs jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.

Būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā juridiskām personām

1. Papildināts ugunsdrošības instrukciju saturs

Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos precizēts un papildināts ugunsdrošības instrukcijas saturs – sākot ar 2017.gada 1.septembri visās ugunsdrošības instrukcijās būs jāiekļauj paplašināta informācija par objektu, piemēram, jāiekļauj vispārīga informācija par objektu un tā ugunsdrošību raksturojoša informācija. Līdztekus noteikumi nosaka, ka personām, kuras izstrādā ugunsdrošības instrukciju, veic instruktāžu un vada praktiskās nodarbības, būs jābūt profesionālajai izglītībai ugunsdrošībā vai attiecīgai apmācībai ugunsdrošības jomā.

2. Mainīta ugunsdzēsības aparātu skaita noteikšanas kārtība

Jaunie noteikumi būtiski maina līdz šim pastāvošo kārtību, kādā tika noteikts objektā nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu daudzumu – turpmāk ugunsdzēsības aparātu skaits ir jānosaka no to dzēstspējas, nevis atkarībā no aparātu tilpuma.

Līdztekus ar jaunajiem noteikumiem mazināts ugunsdzēsības aparātu apkopes finansiālais slogs – sākot ar 2018.gada 1.janvāri tehnisko apkope būs jāveic saskaņā ar ražotāja noteikto apkopes biežumu vai, ja tāda nav noteikta, tad ne retāk kā reizi piecos gados. Līdzšinējā kārtība paredzēja ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veikt reizi divos gados.

3. Ugunsdrošībai lietojamās zīmes pieejamas noteikumos

Līdz šim, lai juridiskās personas zinātu, kādas ugunsdrošībai lietojamās drošības zīmes ir jāizvieto objektos, bija jāiegādājas Latvijas standarts. Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir iekļautas visas ugunsdrošībai lietojamās zīmes, tādējādi mazinot uzņēmēju finansiālo slogu.

Gan uz fiziskajām, gan juridiskajām personām attiecas jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteiktais elektroinstalāciju (tajā skaitā zemējuma un zibens aizsardzības ierīces) pārbaužu biežums – mazinot finansiālo slogu, līdzšinējo sešu gadu vietā, turpmāk šādu pārbaudi ir jāveic reizi desmit gados. No 2017.gada 1.septembri vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm būs jāveic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu (piemēram, elektrosadales skapī) pārbaudi ar termokameru.

Foto:MikeBirdy/https://pixabay.com/en/users/MikeBirdy-1860391//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/