Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums
2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības apgrozījums mēreni pieauga visos gada mēnešos, izņemot janvārī, jūnijā un augustā. To noteica arī zemā bāze 2023. gadā, kad pirktspējas kritums, augstais cenu līmenis un iedzīvotāju piesardzība lielāku pirkumu veikšanā ievērojami samazināja mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomus. Kopumā 2024. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9 % augstāks nekā 2023. gadā, ko lielā mērā noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 2,2 %. Degvielas tirdzniecība pieauga par 2,5 %. Savukārt pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,6 %, ko turpināja ietekmēt cenu kāpums pārtikas precēm.
Decembrī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās gada laikā pieauga par 1,5 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,5 % (sezonāli koriģēti dati), ko noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.
Decembrī gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās.
Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,7 %. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 6,7 %, metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (samazinājums par 0,8 %) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (samazinājums par 0,3 %). Mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 16,4 %), ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 13,3 %), tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 12,4 %) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 12,2 %). Mērenāks kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 9,8 %), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,7 %), sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 5,5 %) un pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 13,0 %), un turpināja samazināties arī pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 6,7 %. Savukārt apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 6,9 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pēc kāpuma novembrī decembrī atkal strauji saruka – par 3,4 %, ko noteica apgrozījuma kritums mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, t.i. lielveikalos. Pārtikas produktu cenas turpina pieaugt, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī samazinājās pēc nepārtraukta kāpuma kopš 2023. gada decembra. Decembrī tas saruka par 1,6 %, salīdzinot ar 2023. gada decembri, ko lielā mērā noteica degvielas cenu pieaugums gada pēdējos mēnešos.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2025. gadā pircēju aktivitāte turpinās pakāpeniski pieaugt. Būtiska ietekme būs jaunajām nodokļu izmaiņām, palielinot gan darbinieku atalgojumu, gan pensiju apmēru pēc nodokļu nomaksas. Arī cenu stabilizēšanās un kredītprocentu likmju samazinājums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu.
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālākKas interesē darba devējus? Atlases speciāliste sniedz ieteikumus, kā sagatavoties darba intervijai
] Veiksmīga intervija var kļūt par izšķirošu soli karjeras attīstībā, taču lai mērķtiecīgi un pārliecinoši sagatavotos darba pārrunām, būtiski jau iepriekš pārdomāt atbildes uz...
Lasīt tālāk