Aizsardzības nozares iepirkumiem šogad atvēlēs 234 miljonus eiro
2018. gadā aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei.
Transportlīdzekļu iegādei paredzēti 28%, munīcijas – 15%, bruņojuma – 13% un individuālā ekipējuma iegādei – 8% no iepirkumiem plānotās kopsummas.
2018. gadam plānotais finansējums ietver gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgt šogad. 70% no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai.
Šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta individuālā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikti kā prioritāri, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. 28 miljoni eiro novirzīti jau iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem, un 12 miljoni – šajā gadā plānotajiem jaunajiem līgumiem saistībā ar individuālo ekipējumu.
Šī gada 12. februārī tika noslēgts viens no lielākajiem daudzgadu iepirkuma līgumiem prettanku raķešu iegādei. Tāpat šogad paredzēts noslēgt daudzgadu iepirkumu līgumus vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu un vidējās klases helikopteru iegādēm. Vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iepirkums būs līdz šim lielākais aizsardzības resora veiktais iepirkums. Tas tika uzsākts 2017. gadā, un šobrīd turpinās kandidātu vērtēšana.
Tāpat 2018. gadā plānots uzsākt vairākus citus apjomīgus iepirkumus, tostarp bezpilota lidaparātu iegādi. Nozīmīgi ir arī sešriteņu mototehnikas iepirkuma līgumi, kas sekmēs Nacionālo bruņoto spēku mobilitātes spēju.
Jāuzsver, ka šogad aizsardzības nozares centralizētajiem iepirkumiem plānotais finansējuma apmērs ir par 46% lielāks, salīdzinot ar 2017. gadu.
Jau ziņots, ka laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija papildus plāno ik gadu investēt ap 50 miljoniem eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.
2018. gada kopējais aizsardzības budžets ir 576,34 miljoni eiro, kas ir par 126, 8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
2018. gada budžets tiek sadalīts šādas kategorijās: 43% investīcijas, 24% uzturēšana, 33% personāls.
Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.
Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk