• Tweet

Nesen notika negaidīts pavērsiens krimināllietā par Austrumu robežbūvi. Prokuratūra atcēla lēmumu, ar kuru Iekšējās drošības birojs (IDB) par aizdomās turamo atzina robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Vienlaikus atcelts arī liegums ģenerālim vadīt dienestu un jau trešdien viņš atgriezās darbā.

Situācija ir neparasta. Ģenerāļa aizturēšana met ēnu uz robežsardzi, savukārt lēmuma atcelšana ir kaitējusi IDB reputācijai. Gan robežsardze, gan IDB ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pārraudzībā. Arī viņš šajā situācijā rīkojās neparasti, publiski izsakot neuzticību IDB izmeklētājiem.

Izmeklēšana par miljonu izšķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē notiek jau pusotru gadu. Krimināllieta ir ļoti sarežģīta, jo projektā iesaistīti robežsargi, Nodrošinājuma valsts aģentūra, būvnieks un tā apakšnieki, būvuzraugi un pierobežas būvvaldes. IDB krimināllietā līdz šim iezīmējis 13 atbildīgās personas.

Jau pirms gada IIDB aizturēja divus būvfirmas pārstāvjus un divus robežsargus, tostarp bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru.

4. septembrī izmeklētāji ieradās robežsardzes galvenajā birojā un aizturēja priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka viņš nolaidīgi pildījis dienesta pienākumus, izraisot smagas sekas – lielus zaudējumus valstij.

Kāds ir iespējamais Pujāta nodarījums, izmeklēšana neatklāj. Visticamāk, tas ir saistīts ar viņa kā priekšnieka funkcijām slēgt līgumus un parakstīt dokumentus, tostarp arī par robežbūvi.

Pēc divām nedēļām procesā notika negaidīts pavērsiens. Uzraugošais prokurors atcēla lēmumu Pujātu atzīt par aizdomās turamo. Līdz ar to viņam atcelts arī aizliegums ieņemt amatu un viņš ir atgriezies darbā. Tas ir ārkārtas notikums, taču ne prokuratūra ne IDB nepaskaidro iemeslus šādam lēmumam.

“Nepamatota, nelikumīga aizturēšana, nelikumīgi piemērots aizdomās turamā statuss, piemēroti ierobežojumi virkne, tajā skaitā arī ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu. Manas sajūtas ir ļoti skumjas, kad valsts resursi tiek tērēti pašmērķim, veikt robežsardzes priekšnieka aizturēšanu, kas tiek izdarīts nelikumīgi. Tāda situācija vispār nebūtu pieļaujama, ka jebkurš izmeklētājs var atstādināt amatpersonu, kuru ieceļ ministru kabinets, nozīmē,” norāda Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

“Lēmums ļoti apjomīgs, bet nebija izskaidrots, par ko tad īsti viņš tiek turēts aizdomās. Lēmumā bija uzskaitīti viņa amata vispārējie pienākumi, apgalvojuma formā pateikts, ka viņš šos pienākumus nav veicis. Apgalvojuma formā bija pateikts, ka viņš ir nodarījis zaudējumus. Tāpēc arī tapa mana sūdzība par procesa virzītājas rīcību uzraudzības kārtībā vērtēt šo lēmumu, jo manuprāt viņš bija pilnībā nelikumīgs,” pauž zvērināta advokāte Alla Juraša.

Pujāts karjeru robežsardzē sāka 2006.gadā kā Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks. No 2017.gada viņš ieņēma robežsardzes priekšnieka vietnieka amatu. Par priekšnieku viņš kļuva 2019. gada janvārī. Tad negaidīti augsto amatu pameta ģenerālis Normunds Garbars, kura laikā rīkoti konkursi un slēgti līgumi ar robežas būvētājiem.

Lai gan pārkāpumi robežbūvē bija acīmredzami jau 2019.gada pavasarī, Pujāts kategoriski noraida aizdomas, ka dienests un tā amatpersonas ir pārkāpušas likumu. Arī robežsardzi pārraugošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) vienmēr bijis izvairīgs, vērtējot uz robežas notiekošo. Viņš vienmēr atrunājās, ka nekas nav pierādīts, ka notiek izmeklēšana, ka valsts kontrole veic revīziju.

“Es arī vēlētos vērst uzmanību visiem uz valsts Kontroles ieskatā uz tādu bezprecedenta likuma ignorēšanu, ko mēs redzam robežsardzes rīcībā, visatļautību un pat patvaļu. Robežas izbūves darbi ir plānoti un darīti tā, it kā uz valsts robežsardzi likums neattiektos,” pauž Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Revidenti secināja, ka robežbūvē izšķērdēti septiņi miljoni eiro. Arī tas ministram nešķita pietiekami, lai uzsāktu neatkarīgu pārbaudi. Ģirģens izmeklēšanu lika veikt robežsardzei pašai. Robežsargi savās rindās atbildīgos neatrada.

“Nekā personīga”: Kāpēc Jūs nerosinājāt dienesta izmeklēšanu pret robežsardzes vadību pēc Valsts kontroles slēdziena?

Ģirģens: Mēs esam veikuši daudz procesu, mēs esam izveidojuši to pašu Būvniecības uzraudzības padomi, mēs strādājam ar Būvniecības valsts kontroles biroju, šobrīd arī būvuzņēmēji atmaksā valsts līdzekļus, gan par nocirstajiem kokiem, gan pa nepaveiktajiem darbiem.

“Nekā personīga”: Bet dienesta izmeklēšanu Jūs neveicāt! Jums likās, ka Jums nav vajadzīga tāda informācija, vai tur ir pamats atstādināt, nav pamats atstādināt. Jums patika kā robežsargi strādā Pujāta vadībā?

Ģirģens: Jums ir atkal nepamatota informācija, bija uzlikts pat pienākumu dienestiem uzsākt disciplinārlietas, veikt iekšējās pārbaudes un es vēlreiz teicu, nekas smagāks nevar būt par kriminālprocesu, ja apstiprinās aizdomas, ir pietiekošs pierādījumu kopums, lūdzu dodiet lietu prokuratūrai, uzrādiet apsūdzību.

Dienesta izmeklēšana ir efektīvs līdzeklis, lai ātri atrastu sodītu atbildīgās amatpersonas. Kriminālprocesā amatpersonu vainas konstatēšanai nepieciešami gadi. Ģirģens paša pārraudzībā esošajam IDB neuzticas. To viņš neslēpa intervijā Tv3 raidījumam 900 sekundes.

“Šeit ir galvenā loma prokuratūrai tomēr pateikt, vai tiešām apstiprinās aizdomas, vai mēs runājam par procesuāliem pārkāpumiem,” tā 7.septembra raidījumā “900 sekundēm” teica Ģirģens.

Atzinīgus vārdus par robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu saka bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs. Viņa ilggadējs kolēģis KNAB ir Gunta Pujāta brālis Juris, kurš vadīja KNAB darbinieku arodbiedrību, kad tā aizstāvēja dumpinieku grupu pret bijušo biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

Jurašs: Pujāta kungu esmu iepazinis kā ļoti godprātīgu un profesionālu darbinieku, kopā vēl esam savulaik strādājot KNAB, kopā esam aizturējuši desmitiem dažādu kontrabandistu, dažādu grupējumu, negodprātīgu robežsargu, tā ka es no savas puses varu tikai atzinīgus vārdus teikt. Nezinot varbūt lietas apstākļus, bet zinot Pujāta kungu, esmu pārliecināts ka viņš pilnīgi noteikti nav negodprātīgs vai būtu pieļāvis kādas prettiesiskas darbības.

“Nekā personīga”: Viņš Jums ir vairāk tā kā draugs, labs paziņa, viņa brālis Jums ir bijis kolēģis bijis ilgstoši, arī cīņu biedrs pret ļauno Streļčenoku.

Jurašs: Es gribu teikt tā, ka es tiešām Pujāta kungu vērtēju ļoti augstu. Viņa profesionālās īpašības, viņa godaprātu.

Iekšlietu ministra Ģirģena birojā strādā bijusī KNAB darbiniece un biroja darbinieku arodbiedrības pārstāve Signe Bole. Ministra palīdze ir aizdomās turētā bijušā robežsardzes priekšnieka Normunda Garbara sieva.

“Nekā personīga”: Es saprotu, ka pie Jums birojā strādā Garbares kundze, kādus pienākumus viņa pilda?

Ģirģens: Biroja sekretāre.

“Nekā personīga”: Vai Jūs nemulsina tas fakts, ka viņas vīrs tiek turēts aizdomās par nelikumībām uz austrumu robežas?

Ģirģens: Mēs dzīvojam..,Latvijas ir demokrātiska un tiesiska valsts, personas vainu var atzīt vienīgi ar tiesas spriedumu. Šobrīd šāda tiesas sprieduma nav.

“Nekā personīga” rīcība ir ziņas, ka uzreiz pēc ģenerāļa Pujāta aizturēšanas Sandis Ģirģens bija devies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna.

“Nekā personīga”: Ko Jūs runājāt ar ģenerālprokuroru pēc Pujāta kunga aizturēšanas?

Ģirģens: Es Jums varu pateikt tikai to, ka šodien ir atcelts lēmums par Pujāta kunga aizdomās turētā statusu, un Pujāta kungs dotajā brīdī ir atjaunots savā amatā.

“Nekā personīga”: Bet ko Jūs runājāt ar ģenerālprokuroru Stukāna kungu, tajā dienā, kad aizturēja Pujātu?

Ģirģens: Es publiski paudu savu nostāju, ka saskaņā ar kriminālprocesa likuma 14.pantu, ja ir uzsākts kriminālprocess pret augsta ranga amatpersonām, tādā gadījumā procesam ir jābūt ātram, tiesiskam, ja apstiprinās aizdomas visīsākajā termiņā jānonāk tiesā.

“Nekā personīga”: Vai Jūsu viesošanos pie ģenerālprokurora Stukāna tajā brīdī nevar uzskatīt kā politiskā spiediena izdarīšanu?

Ģirģens: Kurā brīdī es viesojos, un kur mēs esam runājuši par šo jautājumu?

“Nekā personīga”: Es saprotu, ka Jūs esat bijis pie Stukāna kunga pēc Pujāta kunga aizturēšanas?

Ģirģens: Absolūti nē, tā ir Jūsu neapstiprināta informācija.

“Nekā personīga”: Tad Jūs noliedzat?

Ģirģens: Es neesmu runājis ar ģenerālprokuroru pieņemt vienu vai otru lēmumu, tas būtu prettiesiski.

“Nekā personīga”: Bet Jūs vispār esat runājis ar viņu?

Ģirģens: Tad vēlreiz saku, pēc Pujāta aizturēšanas neesmu ticies ar ģenerālprokuroru tādā izpratnē, kā Jūs domājat, lai ietekmētu procesu. Iekšlietu ministram nav tiesības ietekmēt kriminālprocesu, tas ko esmu lūdzis prokuratūrai, caur publisko telpu, ka uzraugošajam prokuroram ir jādod skaidra procesuāla nostāja, vai apstiprinās aizdomas, vai nē.

Savukārt Stukāns raidījumam “Nekā personīga” norādīja: “Es neatceros laiku, vai tajā vai kurā dienā, ar Ģirģena kungu esmu ticies vairākas reizes šeit, viņš bija nācis, bet par Pujāta kunga lietu ar Ģirģena kungu neesmu runājis. (“Nekā personīga”: Bet par amatpersonu lietu izmeklēšanu?). Ar Ģirģenu neesmu par to runājis. Mēs runājām par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, saistībā ar Enapu, ka mums ir “AB Banka”, ir sarosināti 130 procesi un šie procesi ļoti lēnām tiek izskatīti, vai virzīti uz priekšu.”

Stukāns un Ģirģens uzskata, ka amatpersonu lietu izmeklēšana notiek pārāk lēni un tajās ir pārāk daudz brāķa, kad izmeklētāji uzsāk procesu, aiztur amatpersonu, velk lietu gadiem. Ģenerālprokurors ir apņēmies to mainīt.

“Es biju paaicinājis visus izmeklēšanas dienestu vadītājus un atgādinājis kriminālprocesa likuma regulējumu, kurā ir noteikts, ka valsts amatpersonu krimināllietu izmeklēšana ir prioritāra attiecībā pret citām lietām. To nosaka kriminālprocesa likuma 14 pants,” saka Stukāns.

Lai gan abi noliedz, ka būtu runājuši par amatpersonu lietu izmeklēšanu, gan iekšlietu ministrs Ģirģens, gan ģenerālprokurors Stukāns atsaucas uz Kriminālprocesa likuma 14.pantu. Abi arī pieļauj vienu un to pašu kļūdu. Šis pants neparedz prioritāti amatpersonu lietās, kamēr lieta atrodas pie izmeklētāja. Paātrināta lietas izskatīšana attiecas pamatā uz tiesu.

Kriminālprocesa likums14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

Tas, ka prokuratūra ir atcēlusi aizdomās turētā statusu Pujātam, neliedz izmeklētājiem novērst prokurora norādītos trūkumus un šo statusu piemērot atkārtoti.

IDB rosīšanās robežsardzē šobrīd ir nonākusi pastiprinātā ģenerālprokuratūras kontrolē. Robežsardzes vadība ir sūdzējusies, ka biroja izmeklētāji pārkāpuši likumus arī citos kriminālprocesos pret zemāka ranga robežsargiem.