• Tweet

Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai 60% visu nacionālās aviosabiedrības flotes lidojumu notikuši “airBaltic” tīklā. Pārējā laikā smalkās lidmašīnas pārvadājušas citu lidsabiedrību pasažierus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pirms pieciem gadiem “airBaltic” aizņēmās 200 miljonus eiro, izlaižot obligācijas. Šogad pienāks termiņš šo naudu atdot. Papildus tam Covid-19 krīzē aviokompānija no valsts aizņēmās 300 miljonus.

Tagad šī nauda ir iztērēta. Lai atmaksātu 200 miljonus ar procentiem, šogad atkal jāaizņemas. Turklāt “airBaltic” grib saņemt vēl 100 miljonu eiro aizdevumu tālākai flotes papildināšanai.

“”airBaltic” ir pilnīgi pārliecināts, ka viņi spēs refinansēt 2019. gadā izdotās obligācijas šī gada pirmajā pusgadā, kas ir cerīga ziņa. Numur viens – tā ir refinansēšana un uzņēmuma stabilitātes atgūšana.”

Nestabilitāti rada lielās parādsaistības un ilgstošie zaudējumi, ko neatsver pagājušajā gadā piedzīvotā peļņa. Kopējās saistības pārsniedz miljardu eiro (1 150 534 000 eiro), bet gadu gaitā piedzīvotie zaudējumi ir par 48 miljoniem lielāki nekā “airBaltic” pamatkapitāls. To sauc par negatīvu pašu kapitālu un naudas aizdošana uzņēmumam ar šādiem rādītājiem skaitās riskanta. Tādēļ arī aizdevuma procenti ir augsti.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) norāda: “Ir divi pamatscenāriji, pie kuriem uzņēmums šobrīd strādā – vai nu tā ir līdzīgu parāda vērtspapīru emisija biržā, un attiecīgi ar šīs emisijas ieņēmumiem tiek nosegti iepriekšējie piecu gadu vērtspapīri, vai arī tas ir kāds sindicēts privāts aizdevums.”

Tālākais plāns ir izlaist papildu akcijas un tās pārdot biržā. Šī nauda nonāktu “airBaltic” kapitālā, un bilance strauji uzlabotos. Tad aviosabiedrība cer vēlreiz aizņemties, bet jau ar labākiem procentiem, un atdot dārgos, neizdevīgos kredītus.

“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda: “Mēs gatavojamies akciju kotēšanai biržā, kas ir vēl viens instruments. Ja mēs veiksmīgi palaidīsim aviokompānijas akciju biržā, tad mēs piesaistīsim papildu kapitālu uzņēmumam, kas ir vēl viens instruments bilances stiprināšanai. Lidsabiedrība tikko ir atgriezusies pie peļņas, bet tā neatsver negatīvo pašu kapitālu. Lai tiktu pie labiem aizdevumu procentiem nākotnē, mums ir jāstiprina savs kapitāls, tāpēc mēs dosimies vai mēģināsim doties uz biržu šī gada beigās vai nākamajā gadā, lai piesaistītu papildu kapitālu.”

Publiskajā vidē viskritiskāk “airBaltic” finanšu situāciju komentē finanšu konsultants Guntars Vītols. Viņš grasās startēt Eiroparlamenta vēlēšanās, taču uzsver, ka lidsabiedrības rādītājus neanalizē politisku interešu vadīts.

Finanšu eksperts un uzņēmējs Guntars Vītols (“Tauta. Zeme. Valsts”) uzsver:“Aviācija mani interesē, es pats esmu pilots. Man bija interesanti parunāt ar Gausa kungu par tīri šādiem aspektiem. “airBaltic” ir iztērējis visu naudu un ir pārtērējis. Es kādreiz to salīdzinu ar dzīvokli – jums pieder dzīvoklis, kura vērtība ir 100 000, bet hipotēka uz 120 000. “airBaltic” ir līdzīgā situācijā – viņiem tie aizņēmumi ir par 50 miljoniem lielāki nekā tas, kas viņiem pieder. Šādā situācijā, protams, ja tu aizej pie kreditora un saki: es gribu to kredītu pagarināt, tad kreditors tev saka – es tev nedošu vai došu par ļoti lielu maksu, un šobrīd tā maksa, pēc kompānijas vadītāja izteikumiem, pat līdz 20%, kas faktiski nav “paceļams” kompānijai.”

Papildus jaunu akciju izlaišana biržā pastāv arī iespēja pārdot daļu no valstij piederošajām. Tas atbilstu solījumiem, ko tā laika satiksmes ministrs un “AirBaltic” vadītājs deva, kad valsts lidsabiedrībā Covid laikā ieguldīja 340 miljonus eiro. Tam bija jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja un jāpierāda, ka tā nav finanšu palīdzība, bet gan aizdevums. Tagad Igaunijas un Lietuvas prese ziņo, ka valdības kuluāros tur tiek apspriesta “AirBaltic” akciju pirkšana. Abu valstu atbildīgās ministrijas “Nekā personīga” apstiprināja, ka ir tikušās ar Gausu un Latvijas pārstāvjiem, bet nekāds oficiāls piedāvājums vēl nav saņemts.

“Faktiski tas process ir noticis otrādi – mani Baltijas kolēģi ir vērsušies pie manis ar intereses apliecinājumiem par vēlmi iegūt līdzdalību “airBaltic” kapitālā,” sacīja Briškens.

“Man bija tikšanās ar Lietuvas satiksmes ministru, viņš atbrauca šurp un gribēja runāt par mūsu plāniem un akciju kotēšanu, es viņam stāstīju to pašu, ko stāstu jums, par procesu. Mani uzaicināja arī Igaunijas Klimata ministrs un es viņu apmeklēju, mēs pārrunājām mūsu darbu abās valstīs, jo mēs esam svarīgi viņu ekonomikai.”

Vītols uzskata, ka kaimiņvalstu piesaistīšana akcionāru sastāvā ļautu kopīgi uzturēt “airBaltic”, kas ir svarīgs visam reģionam, bet līdz šim finansēts tikai no Latvijas budžeta līdzekļiem. Arī tagad finanšu pārskats liecina, ka pasažieru pārvadājumi rada tikai zaudējumus.

Finanšu eksperts un uzņēmējs Guntars Vītols (“Tauta. Zeme. Valsts”) norāda: “Kompānijai kopumā ir peļņa, pagājušajā gadā tie bija 30 miljoni, bet tikai 10 miljoni ir tīrā peļņa, kas ir no pamatdarbības. Un tā nav no pasažieru pārvadājumiem, bet gan no tā, ka viņi daļu lidmašīnu iznomā.”

Datu bāzes “Flightradar 24” dati liecina, ka “airBaltic” flotē esošās 47 “Airbus” lidmašīnas gada laikā veikušas gandrīz 60 000 lidojumu. 60% no tiem pārvadājuši “airBaltic” pasažierus, bet pārējie – apkalpojuši aviokompāniju “Swiss”, “Eurowings” un “SAS” reisus. Šī lidmašīnu noma ienesusi 100 miljonus eiro un ļāvusi nosegt citus zaudējumus. Bet tas nozīmē, ka par valsts ieguldīto naudu iegādātās lidmašīnas nestrādā mūsu reģiona savienošanā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe norāda;“(NP: Jūsu kā valsts kapitāldaļu turētāja viedoklis – nākotnē no tā ir pamazām jāatsakās?) Sakārtojoties tirgus apstākļiem, pilnīgi noteikti no tā būtu jāatsakās. Šāds risinājums ir pieļaujams ļoti turbulentos tirgus apstākļos.”

“Ilgtermiņa biznesa plānā šī ir daļa no mūsu darbības. Pagājušajā gadā 15% no mūsu ieņēmumiem nāca no tās. Audzējot floti, mēs arī nākotnē plānojam šos 15% vai vairāk. Šogad mēs esam palielinājuši lidmašīnu skaitu, kas lido citās aviokompānijās, jo mums ir vairāk lidmašīnu.”

Lidmašīnu nomas bizness Covid-19 krīzē bija iespēja nopelnīt vismaz kaut ko. Bet tagad tas ir galvenais “airBaltic” peļnas avots, no kā lidsabiedrība nevar atļauties atteikties. “airBaltic” akcionāram Satiksmes ministrijai tas būtu sabiedrībai godīgi jāskaidro.