Aicina zvejniekus būt aktīvākiem
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros Saulkrastos rīkoja konferenci Jūras piekrastes teritorijas attīstības iespējas un Eiropas Zivsaimniecības fonds.
LLKC direktors Edgars Linde stāstīja, ka šī tēma izvēlēta apzināti, jo ir jādiskutē par zivsaimniecības attīstības nākotni un cilvēku dzīves kvalitāti piekrastē. «Konferencē pārrunājām vairākas tēmas, tostarp zivsaimniekiem sasāpējušos un aktuālos jautājumus, taču šoreiz vēlējāmies fokusēt uzmanību arī uz piekrastes teritorijas attīstību un to, kā tajā iesaistīt pašus zivsaimniekus – zvejniekus un zivju pastrādātājus. Zivsaimniecības nozare piekrastē, protams, ir noteicošā, un tā padara šo teritoriju īpašu salīdzinājumā ar citām vietām Latvijā, taču tas nav vienīgais, par ko ir jārūpējas. Ir jādomā arī par teritorijas attīstību, lai tajā patīkami būtu dzīvot pašiem un lai arī pilsētnieki būtu ieinteresēti apmeklēt piekrastes teritoriju,» sacīja E. Linde.
Zivsaimniecības tēmai veltītas konferences notiek regulāri, bet nu jau otro gadu tās uzticēts organizēt Zivsaimniecības sadarbības tīklam. Konferencē piedalījās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Lauku attīstības dienesta (LAD), Rīgas plānošanas reģiona, zvejnieku organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kā arī citi interesenti. Organizatori gan būtu vēlējušies, lai konferencē vairāk piedalītos zvejnieki un aktīvāk paustu savas domas. «Tas zināmā mērā ir izaicinājums, iesaistīt domāšanā par teritorijas attīstību arī pašus zivsaimniekus. Diemžēl šobrīd viņu domas vairāk ir aizņemtas ar dzīves ikdienu un savām problēmām. Viņiem nav spēka padomāt nedaudz plašāk par to, kas notiks ar paša ciemu nākotnē,» bilda LLKC direktors. Pēc viņa teiktā, situācija vairākos piejūras ciemos pēc vairākiem gadiem varētu būt bēdīga, jo jau šobrīd ir atsevišķi ciemi, kuros dzīvo vien pāris sirmgalvju. Tas, ka lauksaimnieki noveco, ir problēma ne tikai Latvijā, ar to jārēķinās arī citās ES valstīs. Taču zvejniecībā šī tendence ir vēl izteiktāka.
Tāpēc E. Linde priecājas par katru pozitīvo piemēru, kas var iedrošināt arī citus zivsaimniekus, un šajā konferencē izskanēja ne mazums pozitīvas pieredzes, kurā dalījās dalībnieki. Dundagas, Pāvilostas un Salacgrīvas pašvaldību vadītāji stāstīja, ko paveikuši teritorijas sakārtošanā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sakārtotu infrastruktūru. Kurzemes Zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis gan atzina, ka viņš jau daudzu gadu garumā mēģinājis organizēt piekrastes zvejniekus dažādām aktivitātēm, kooperācijai, diemžēl saņēmis mazu atsaucību. Tomēr beidzot I. Markuševska sapnis ir piepildījies – Kurzemes zvejnieki ir apvienojuši spēkus un izveidojuši mencu fileju ražotni. Šis projekts realizēts, pateicoties EZF un LAD atbalstam.
E. Linde stāstīja, ka konferences laikā izskanējusi ideja, kā piekrastē paplašināt uzņēmējdarbību, proti, nodarboties ar zvejas tūrismu. Šāda pieredze jau ir citās ES valstīs. Itālijā zvejas tūrisms jau ir ieguvis lielu popularitāti, ar mazliet sarežģītākiem nosacījumiem tiek attīstīts Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Francijā un citviet. Tas būtu papildu ienākums arī Latvijas zvejniekiem, taču šobrīd jāievēro virkne papildu drošības prasību.
LLKC direktors rosināja, lai konferences laikā sāktās diskusijas tiktu turpinātas, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumus piekrastes attīstībā kopumā un katrā konkrētā situācijā, arī cits citam palīdzot ar labu pieredzi un padomu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši
"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākNorse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālāk