• Tweet

Viens no, iespējams, Latvijas visnepopulārākajiem politiķiem – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kura darbību saskaņā ar pagājušā gada decembrī veikto SKDS aptauju negatīvi novērtējuši 58,5 procenti iedzīvotāju ⁽¹⁾, pārsteidzis sabiedrību ar jaunu ekstrēmu ideju.

Šoreiz tas ir plāns pievienot Latvijas Universitātei (LU) Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA).

Pamatojot pievienošanas nepieciešamību, tiek piesauktas vispārējas frāzes. Latvijā esot par daudz augstskolu, par daudz studiju programmu, par daudz studentu – it īpaši izglītības un pedagoģijas programmās. Augstskolu konsolidācija savukārt dotu iespēju samazināt studiju programmu skaitu un uzlabot studiju kvalitāti. Argumenti šķietami loģiski un saprātīgi.

Uzreiz gan rodas daudz pretjautājumu. Pēc kādiem kritērijiem vadoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi ir secinājuši, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu? Kas IZM liedz jau tagad mērķtiecīgi samazināt vai pat atcelt finansējumu izglītības programmām, kas nevajadzīgi dublējas? Kāpēc pedagogu pārprodukcija, ja tāda ir (skolotāju daudzviet joprojām trūkst), netiek novērsta, samazinot budžeta vietu skaitu attiecīgā profila mācību iestādēs? Vai augstskolu konsolidācija, pretēji iecerētajam, nenovedīs pie konkurences mazināšanās, kā rezultāta cietīs studiju un izglītības kvalitāte, kā arī Latvijas augstskolu konkurētspēja starptautiskā līmenī?

Elementāra loģika nosaka, ka problēmas identificēšanai seko esošās situācijas analīze. Tad nākotnes risinājumu meklēšana, kas apzināto problēmu ļautu novērst.

Šajā gadījumā IZM visu ir sākusi no otra gala. Tiek piedāvāts jau gatavs augstskolu reorganizācijas risinājums, kura leģitimizēšana ir ministrijas paspārnē izveidotās darba grupas uzdevums.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ir norādījis, ka augstskolu institucionālā reforma skars vien RPIVA, ko paredzēts, pievienot LU. Citas Latvijas augstskolas, daudzās no kurām studējošo skaits ir krietni mazāks, paredzēts saglabāt.⁽²⁾

Tas būtu saprotami. Specializētas nozaru augstskolas sevi ir pierādījušas un jebkura valsts neatkarīgi no tās lieluma un iedzīvotāju skaita uzskata par izaugsmes, zinību kvalitātes un prestiža jautājumu noteiktu augstskolu specializāciju saglabāt. It īpaši, ja tai ir vēsturiskas saknes un izveidojusies augstākās izglītības sistēma sevi ir apliecinājusi.

Vienīgais, kas šajā aspektā nav skaidrs – kāpēc tad atteikties no RPIVA? Vai situācijā, kad runājam par nepieciešamību uzlabot izglītības sistēmu un celt pedagogu amata prestižu, risinājums būtu lielākās šajā jomā specializētās augstskolas likvidācija? Tieši to de facto nozīmētu RPIVA pievienošana LU.

Loģisks solis būtu vispirms izvērtēt dažādu augstskolu piedāvātās pedagoģiskās izglītības programmas un noskaidrot, cik augsta ir iegūtās izglītības kvalitāte. Būtu jāveic pētījumi, aptaujas, padziļināta analīze. Tas viss būtu jādara, piesaistot neatkarīgus ekspertus.

Savādāk var gadīties tā, ka noteiktā jomā labāku augstskolu pievienojam sliktākai, piespiežot to piemēroties zemākiem izglītības standartiem. Tēlaini izsakoties – problēmas no slimās galvas tiktu pārceltas uz veselo.

Vai RPIVA pievienošana LU dos arī ekonomisku labumu? Saskaņā ar ministra teikto konsolidācija valstij ļautu četru gadu laikā ietaupīt aptuveni 5 miljonus eiro. Galvenokārt tas notiktu uz budžeta vietu samazinājuma rēķina. “Ekonomija radīsies tur, ka mēs gatavosim tik daudz speciālistus cik ir nepieciešams”, saka pats K. Šadurskis.

Ja tā, tad, kas IZM, izvērtējot augstskolu piedāvātās pedagogu studiju programmas, liedz samazināt budžeta vietu finansējumu jau tagad. Atbalstot sekmīgākās augstskolas un samazinot finansējumu pārējām. Lai samazinātu par valsts naudu sagatavoto pedagogu skaitu, nav nepieciešamas veikt nekādas institucionālas reformas. Tieši to pašu varētu teikt arī par dublējošos valsts apmaksāto studiju programmu samazināšanu.

Zīmīgi, ka 2016./2017.akadēmiskajā gadā no 3514 RPIVA studējošajiem par valsts budžeta līdzekļiem mācās vien 16% cilvēku.⁽³⁾ Tas apliecina gan šīs mācību iestādes augsto prestižu, gan tās piedāvāto studiju programmu dzīvotspēju. Augstskola ir uz pareizā ceļa, tā sekmīgi attīstās un nav skaidrs, kāpēc gan tās darbā kaut ko graut un radikāli mainīt.

Nav šaubu par to, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā būtu nepieciešamas reformas. Tomēr tām jābūt pārdomātām, precīzām un pamatotām. Augstskolu un augstākās izglītības reformu plānam un prioritātēm būtu jāsaskan ar ekspertu viedokli nevis ministra iegribām un kaprīzēm.

Uzklausot ministra piesauktos argumentos, nerodas pārliecība, ka iecerētajai reformai ir kāda jēga. Negribētos pat saukt to par reformu.

Pašlaik iesāktais process saistībā ar RPIVA pievienošanu LU vairāk atgādina neveiklas politiski finansiālas, korporatīvas mahinācijas, kuru mērķis, iespējams, ir attālināt vienas augstskolas grimšanu, pievienojot tai citas – mazākas, kas līdz šim darbojušās sekmīgāk. Interesanti, ka šāda teorija, kuru izglītības ministrs jau ir pamanījies nosaukt par “plānprātīgu”, ir izvirzīta kādā no pietiek.com publikācijām.⁽⁴⁾

Šaubu nav. Portālā aprakstītie Latvijas augstskolu konsolidācijas plāni izskatās diezgan nenopietni, lai neteiktu vairāk. To pašu gan varam teikt arī par ministra publiski izklāstītajiem plāniem attiecībā uz RPIVA.

Jāsaprot, ka neapdomīgi īstenota konsolidācijas politika var sniegt īslaicīgus ieguvumus procesā iesaistītajām personām, taču neuzlabos – gluži otrādi – ilgtermiņā pat pasliktinās augstākās izglītības kvalitāti un studiju vidi valstī.

Iespējams, ka partijas “Vienotības” virzītais izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, kurš iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija otrs sarakstos visvairāk svītrotais deputāta kandidāts, labi apzinoties savas niecīgās izredzes tikt pārvēlētam, augstskolu apvienošanas afēru uzsācis vien tādēļ, lai nodrošinātu sev siltu vietu un pārtikušas vecumdienas kādā no jaunizveidotajām akadēmiskajām struktūrām. Varbūt varam to saukt par caurkrituša politiķa “gulbja dziesmu”, kurai, gribētos cerēt, tomēr nepiebalsos valdība.

SKDS pētījums: kritiskais noskaņojums aug, bet populārākie – nemainīgi https://t.co/YlBSYqStJn pic.twitter.com/20hSiBWA0J

— nra.lv (@nralv) January 5, 2017

RPIVA pievienošana LU ļaus ietaupīt 5 miljonus, norāda Šadurskis https://t.co/oHoLW0Wrtq pic.twitter.com/sBMTcACSkC

— LNT (@lnt_lv) January 9, 2017

Koalīcija nākamnedēļ uzklausīs Šadurski saistībā ar RPIVA reorganizāciju https://t.co/qTOzzCGeYa pic.twitter.com/dBSsyrVz1c

— nra.lv (@nralv) January 9, 2017

Reorganizācija vai Latvijas Universitātes glābšana no bankrota? https://t.co/3DkGleFSgd

— pietiek.com (@PietiekPortals) January 8, 2017

Foto: Saeimas kanceleja