Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam
“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā apkures sezonā. Efektīvi izmantojot energoresursus, pārskatot tarifa aprēķina metodiku, to ir iespējams panākt,” trešdien, 20. martā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Komisija sēdē sprieda par situāciju siltumapgādes tirgū, tostarp siltumenerģijas tarifiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norādīja, ka vairums siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju jau iesnieguši apstiprināšanai tarifu projektus, tostarp AS “Rīgas siltums”, kas ir lielākais centralizētās siltumapgādes nodrošinātājs Latvijā. Tos plānots izvērtēt līdz maija sākumam. SPRK pauda, ka kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksu īpatsvars tarifos veidos aptuveni 80 procentus un tām ir tendence mazināties. SPRK uzsvēra, ka izmaiņas tarifos notiek ar dažu mēnešu nobīdi no resursu cenu izmaiņām, ievērojot ekonomiskā pakāpeniskuma principu. Gadījumā, ja patlaban tarifs ir augstāks nekā reālās izmaksas, to pārskatot nākamajam periodam, tas tiks izlīdzināts par labu galapatērētājam.
Sēdes dalībnieki apstiprināja, ka, ņemot vērā energoresursu cenu samazinājumu, arī siltumenerģijas gala tarifiem nākamajā apkures sezonā vajadzētu būt mazākiem. Kā steidzami risināmu jautājumu deputāti akcentēja atlikumsiltuma izmantošanu. Komisija norādīja, ka šobrīd TEC-2, ražojot elektrību koģenerācijas režīmā, saražo arī ievērojamu daudzumu siltuma, kas netiek izmantots. Tā lietderīga izmantošana veicinātu energoefektivitāti un videi draudzīgāku enerģijas izmantošanu.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, AS “Rīgas siltums” pārstāvji norādīja, ka, mēnesi testējot atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē, ietaupījums bija līdzvērtīgs vairāk nekā 100 šķeldas kravām un gaisā nenonāca vairāk nekā 2700 tonnas CO2 izmešu. Tāpat uzņēmuma pārstāvji akcentēja inovāciju nozīmi lētākai un drošai siltumapgādei.
Klimata un enerģētikas un Ekonomikas ministrijas apliecināja, ka jau tiek izstrādāts regulējums, lai atlikumsiltumu izmantotu siltumapgādē.
Komisija aicināja SPKR pārskatīt siltumapgādes tarifu aprēķina metodiku. Savukārt atbildīgajām ministrijām jāiesniedz priekšlikumi enerģijas tirgus regulējuma pilnveidošanai.
Pēc tam, kad SPRK būs izvērtējusi AS “Rīgas siltums” iesniegto tarifa projektu, komisija atgriezīsies pie šodien uzsāktās diskusijas par siltuma tarifu pamatotību un patērētāju ieguvumiem. “Komisija turpinās skatīt šo jautājumu un sagaida, ka jaunie siltumenerģijas tarifi būs iedzīvotājiem draudzīgāki,” pauda S.Ābrama.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk