Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā apkures sezonā. Efektīvi izmantojot energoresursus, pārskatot tarifa aprēķina metodiku, to ir iespējams panākt,” trešdien, 20. martā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Komisija sēdē sprieda par situāciju siltumapgādes tirgū, tostarp siltumenerģijas tarifiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norādīja, ka vairums siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju jau iesnieguši apstiprināšanai tarifu projektus, tostarp AS “Rīgas siltums”, kas ir lielākais centralizētās siltumapgādes nodrošinātājs Latvijā. Tos plānots izvērtēt līdz maija sākumam. SPRK pauda, ka kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksu īpatsvars tarifos veidos aptuveni 80 procentus un tām ir tendence mazināties. SPRK uzsvēra, ka izmaiņas tarifos notiek ar dažu mēnešu nobīdi no resursu cenu izmaiņām, ievērojot ekonomiskā pakāpeniskuma principu. Gadījumā, ja patlaban tarifs ir augstāks nekā reālās izmaksas, to pārskatot nākamajam periodam, tas tiks izlīdzināts par labu galapatērētājam.
Sēdes dalībnieki apstiprināja, ka, ņemot vērā energoresursu cenu samazinājumu, arī siltumenerģijas gala tarifiem nākamajā apkures sezonā vajadzētu būt mazākiem. Kā steidzami risināmu jautājumu deputāti akcentēja atlikumsiltuma izmantošanu. Komisija norādīja, ka šobrīd TEC-2, ražojot elektrību koģenerācijas režīmā, saražo arī ievērojamu daudzumu siltuma, kas netiek izmantots. Tā lietderīga izmantošana veicinātu energoefektivitāti un videi draudzīgāku enerģijas izmantošanu.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, AS “Rīgas siltums” pārstāvji norādīja, ka, mēnesi testējot atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē, ietaupījums bija līdzvērtīgs vairāk nekā 100 šķeldas kravām un gaisā nenonāca vairāk nekā 2700 tonnas CO2 izmešu. Tāpat uzņēmuma pārstāvji akcentēja inovāciju nozīmi lētākai un drošai siltumapgādei.
Klimata un enerģētikas un Ekonomikas ministrijas apliecināja, ka jau tiek izstrādāts regulējums, lai atlikumsiltumu izmantotu siltumapgādē.
Komisija aicināja SPKR pārskatīt siltumapgādes tarifu aprēķina metodiku. Savukārt atbildīgajām ministrijām jāiesniedz priekšlikumi enerģijas tirgus regulējuma pilnveidošanai.
Pēc tam, kad SPRK būs izvērtējusi AS “Rīgas siltums” iesniegto tarifa projektu, komisija atgriezīsies pie šodien uzsāktās diskusijas par siltuma tarifu pamatotību un patērētāju ieguvumiem. “Komisija turpinās skatīt šo jautājumu un sagaida, ka jaunie siltumenerģijas tarifi būs iedzīvotājiem draudzīgāki,” pauda S.Ābrama.
Vēl par tēmu:
Vai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālāk