Eksperti: pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā
Uz šo brīdi nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 5 gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par LVL 100 000 (EUR 142 888), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par LVL 50 000 (EUR 71 144).
Uzturēšanās atļauja Latvijā paver veselu iespēju virkni, piemēram: jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās (pie tam, atšķirībā no virknes Eiropas valstu, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz uzturēšanās laiku valstī), strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm u.c.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai tika iesniegti 1397 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.g., 832 iesniegumi 2011.g. un 438 iesniegumi 2012.g.), no kuriem 1111 iesniegumi balstījās uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; tika iesniegti pieteikumi no 3306 cilvēkiem (2626 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 3049 cilvēkiem (tostarp 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu). Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sastāda Ls 159 123 389 salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas sastāda Ls 205 319 472.
Vispopulārākā vieta uzturēšanās atļauju saņemšanai bijusi Rīga (555) un Jūrmala (359). Populāra ir bijusi arī Babīte (43), Ozolnieki (19), Mārupe (15), Amata (14), Garkalne (11), Saulkrasti (10), Cēsis (9), Carnikava (6), Ādaži (6), Iecava (5) un citas vietas.
Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemts no Krievijas (1033), Ukrainas (133), Kazahstānas (79), Uzbekistānas (34), Baltkrievijas (33), Ķīnas (19) un citu valstu pilsoņiem.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 m²; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams mēbelētu.
Vispieprasītākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR, mazliet mazāk pieprasīts, taču arī pietiekami populārs ir cenu diapazons 220 000 – 300 000 EUR. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, pircēji lielākoties pērk īpašumu daļās un darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.
No 2011.gada 6.augusta uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra Latvijā nekustamā īpašuma pircējiem ir atvieglota. Tagad dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai var iesniegt Rīgā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk