Eksperti: pieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā
Uz šo brīdi nekustamā īpašuma iegādes iespēja Latvijā nerezidentiem ir interesanta ne tikai naudas līdzekļu ieguldīšanas nolūkos, bet bieži vien arī lai saņemtu uzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 5 gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par LVL 100 000 (EUR 142 888), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par LVL 50 000 (EUR 71 144).
Uzturēšanās atļauja Latvijā paver veselu iespēju virkni, piemēram: jebkurā laikā brīvi iebraukt valstī un izbraukt no tās (pie tam, atšķirībā no virknes Eiropas valstu, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz uzturēšanās laiku valstī), strādāt, iegūt izglītību, izmantot plašu medicīnisko un valsts pakalpojumu klāstu, noformēt ielūgumus radiniekiem un draugiem, brīvi pārvietoties pa Šengenas valstīm u.c.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.maijam uzturēšanās atļaujas saņemšanai tika iesniegti 1397 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.g., 832 iesniegumi 2011.g. un 438 iesniegumi 2012.g.), no kuriem 1111 iesniegumi balstījās uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu; tika iesniegti pieteikumi no 3306 cilvēkiem (2626 cilvēki – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 3049 cilvēkiem (tostarp 2403 cilvēkiem – pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu). Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sastāda Ls 159 123 389 salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas sastāda Ls 205 319 472.
Vispopulārākā vieta uzturēšanās atļauju saņemšanai bijusi Rīga (555) un Jūrmala (359). Populāra ir bijusi arī Babīte (43), Ozolnieki (19), Mārupe (15), Amata (14), Garkalne (11), Saulkrasti (10), Cēsis (9), Carnikava (6), Ādaži (6), Iecava (5) un citas vietas.
Vislielākais iesniegumu skaits uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemts no Krievijas (1033), Ukrainas (133), Kazahstānas (79), Uzbekistānas (34), Baltkrievijas (33), Ķīnas (19) un citu valstu pilsoņiem.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos pilsētas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 m²; retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams mēbelētu.
Vispieprasītākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 – 220 000 EUR, mazliet mazāk pieprasīts, taču arī pietiekami populārs ir cenu diapazons 220 000 – 300 000 EUR. Iegādājoties īpašumu diapazonā 300 000 – 600 000 EUR, pircēji lielākoties pērk īpašumu daļās un darbojas kā līdzieguldītāji; bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem.
No 2011.gada 6.augusta uzturēšanās atļaujas iegūšanas procedūra Latvijā nekustamā īpašuma pircējiem ir atvieglota. Tagad dokumentus uzturēšanās atļaujas iegūšanai var iesniegt Rīgā – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk