Levits norāda uz problēmu, kas kļūst arvien redzamāka: Latvija atpaliek

Mums visiem kopā jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgs risinājumus problēmai, kas kļūst arvien redzamāka – Latvija atpaliek, Saeimas rudens sesijas plenārsēdes atklāšanas runā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
“Un šī atpalicība ir strukturāla. Par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam IKP pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mēs parasti bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā mēs esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Un šeit ir strukturālas problēmas. Arvien biežāk mūsu valsts atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā. Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ir trešā no beigām. Produktivitātes rādītājos mēs esam ceturtie no beigām,” uzsvēra Levits.
Viņš norādīja uz to, ka 57 % Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju: “Šis rezultāts Eiropas salīdzinājumā tiek vērtēts kā kritisks. Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt.”
“Vēl varētu minēt joprojām lielo ēnu ekonomikas iespaidu, administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai un tā tālāk. Tomēr es vēlos koncentrēt jūsu uzmanību, godātie deputāti, uz galveno iemeslu Latvijas atpalicībā. Tas redzams Latvijas valsts nespējā piedāvāt visiem saviem pilsoņiem vērtīgāko resursu – kvalitatīvu izglītību mūža garumā. Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas nav bijušas savstarpējā sazobē, tās nav bijušas saslēgtas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar vislielāko atdevi. Tieši tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai. Es atkārtoju – tas ir redzams arvien vairāk un vairāk. Tādēļ jums šajā atlikušajā gadā ir šis apburtais loks ir jāpārcērt,” norādīja prezidents.
Viņš aicināja Saeimu pievērst īpašu uzmanību tam, ka ir beidzot jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana: “Tās mērķis ir novērst būtisko atšķirību zināšanu kvalitātē dažādās skolās. Zināšanas nedrīkst būt atkarīgas no bērna skolas vai dzīves vietas. To veicinās arī administratīvi teritoriālā reforma. Tā kā šeit šis darbs ir jānoslēdz līdz galam. Es ceru, ka šī Saeimas sasaukuma laikā tas tiks izdarīts.”
“Otrkārt, augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja. Un treškārt, es aicinu jūs jau nākamajā gadā palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu, kas šobrīd ir katastrofāli zems. Tas, rēķinot no IKP, ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kolēģi, vai jūs neredzat starpību starp to, ko mēs gribam panākt un to, kas mēs esam? Un tas ir jūsu rokās, šo atpalicības galveno faktoru mazināt. Nevis likvidēt uzreiz jau šajā gadā, bet sākt mazināt,” pauda Levits.
“Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumus inovācijās kavē administratīvie šķēršļi. Es aicinu jūs nopietni pievērsties šķēršļiem, kas kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi,” uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja prezidents.
Vēl par tēmu:
Rīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākŠonedēļ būs drēgns laiks, bet ar maz nokrišņiem
Aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dažādus laikapstākļus – brāzmainu vēju, daudzviet Latvijā izveidojās pirmā sniega sega, kā arī teritorijas lielākajā daļā brīvdienās tika novērota...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLatvijā iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet nākamnedēļ kļūs siltāk
Nedēļas izskaņā valsts teritorijas lielākajā daļā saglabāsies vēss laiks un palaikam gaidāmi nokrišņi, bet nākamās nedēļas sākumā gaidāms sausāks un siltāks laiks. Sestdien...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk