Levits norāda uz problēmu, kas kļūst arvien redzamāka: Latvija atpaliek
Mums visiem kopā jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgs risinājumus problēmai, kas kļūst arvien redzamāka – Latvija atpaliek, Saeimas rudens sesijas plenārsēdes atklāšanas runā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
“Un šī atpalicība ir strukturāla. Par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam IKP pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mēs parasti bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā mēs esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Un šeit ir strukturālas problēmas. Arvien biežāk mūsu valsts atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā. Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ir trešā no beigām. Produktivitātes rādītājos mēs esam ceturtie no beigām,” uzsvēra Levits.
Viņš norādīja uz to, ka 57 % Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju: “Šis rezultāts Eiropas salīdzinājumā tiek vērtēts kā kritisks. Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt.”
“Vēl varētu minēt joprojām lielo ēnu ekonomikas iespaidu, administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai un tā tālāk. Tomēr es vēlos koncentrēt jūsu uzmanību, godātie deputāti, uz galveno iemeslu Latvijas atpalicībā. Tas redzams Latvijas valsts nespējā piedāvāt visiem saviem pilsoņiem vērtīgāko resursu – kvalitatīvu izglītību mūža garumā. Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas nav bijušas savstarpējā sazobē, tās nav bijušas saslēgtas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar vislielāko atdevi. Tieši tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai. Es atkārtoju – tas ir redzams arvien vairāk un vairāk. Tādēļ jums šajā atlikušajā gadā ir šis apburtais loks ir jāpārcērt,” norādīja prezidents.
Viņš aicināja Saeimu pievērst īpašu uzmanību tam, ka ir beidzot jāveic ilgstoši aizkavētā skolu tīkla sakārtošana: “Tās mērķis ir novērst būtisko atšķirību zināšanu kvalitātē dažādās skolās. Zināšanas nedrīkst būt atkarīgas no bērna skolas vai dzīves vietas. To veicinās arī administratīvi teritoriālā reforma. Tā kā šeit šis darbs ir jānoslēdz līdz galam. Es ceru, ka šī Saeimas sasaukuma laikā tas tiks izdarīts.”
“Otrkārt, augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja. Un treškārt, es aicinu jūs jau nākamajā gadā palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu, kas šobrīd ir katastrofāli zems. Tas, rēķinot no IKP, ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kolēģi, vai jūs neredzat starpību starp to, ko mēs gribam panākt un to, kas mēs esam? Un tas ir jūsu rokās, šo atpalicības galveno faktoru mazināt. Nevis likvidēt uzreiz jau šajā gadā, bet sākt mazināt,” pauda Levits.
“Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumus inovācijās kavē administratīvie šķēršļi. Es aicinu jūs nopietni pievērsties šķēršļiem, kas kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi,” uzrunājot Saeimas deputātus, sacīja prezidents.
Vēl par tēmu:
Vasarīgi laikapstākļi turpinās, bet nedēļas nogalē iespējama pirmā salna
Septembrī Latvijā (līdz 19.09. ieskaitot), turpinoties vasarīgiem laikapstākļiem, tika sasniegti jauni gaisa temperatūras rekordi - 80 diennakts rekordi, 8 dekādes rekordi un 3 Latvijas diennakts...
Lasīt tālākAr valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro
Ceturtdien, 19. septembrī, valdībā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026.,...
Lasīt tālākCeļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai
Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Finanšu ministrijā šobrīd norit darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai...
Lasīt tālākValdībā izskatīs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumu
Finanšu ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā. Tas sagatavots...
Lasīt tālākRosina pensionāra neapliekamo minimumu noteikt 1000 eiro apmērā
Finanšu ministrija (FM) ir atrisinājusi jautājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā....
Lasīt tālākAbu Meri sasauc Imunizācijas valsts padomi: nevaram atļauties šādi zaudēt bērnus
Veselības ministrs Hosams Abu Meri šonedēļ ir sasaucis Imunizācijas valsts padomi, lai ar ekspertiem pārrunātu aktuālo satraucošo situāciju un priekšlikumus vakcinācijas un imunizācijas...
Lasīt tālākPārtikas preču grozam straujš cenu kāpums
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu valsts lielāko pārtikas veikalos kopš 90.gadu vidus. Vidējās cenas aprēķina atbilstoši mazumtirdzniecības...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms vasarīgs laiks
Šonedēļ pastiprināsies anticiklona ietekme – debesis skaidrosies, gaidāms silts un sauss laiks. Jaunās nedēļas sakumā laika apstākļus noteiks augsta spiediena apgabals, mākoņu daudzums...
Lasīt tālākCovid-19 atkal uzņēmis apgriezienus. Farmaceite iesaka vienkāršus paņēmienus, kā būt soli priekšā šim vīrusam
Latvijā pieaug Covid-19 gadījumu skaits, un, lai gan pandēmijas smagākie brīži jau ir aiz muguras, jaunais vīrusa variants un mainīgā situācija prasa pielāgoties un pārskatīt veselības...
Lasīt tālāk