Skolām dos lielāku brīvību, ko un kā mācīt
Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.
IZM sola arī dot vairāk brīvības skolām, pašām plānojot mācību saturu un organizējot mācība procesu, tostarp nosakot mācību gada garumu.
Sola samazināt skolēnu slodzi
«Mūsu ierosinājums ir atteikties no daudzu mācību priekšmetu satura detalizācijas, bet saglabāt saturisko pamatu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās, vēsturē, bet pārējo priekšmetu saturu sadalīt pa izglītības jomām, tādējādi veicinot integrētas un starpdisciplināras izglītības iegūšanu. Piemēram, angļu valodu var mācīties arī matemātikas, fizikas stundās. Jaunā pieeja novērsīs mācību satura fragmentāciju un pārklāšanos dažādos mācību priekšmetos, līdz ar to tiks samazināta skolēnu slodze,» skaidro darba grupas (par mācību saturu un mācību procesa organizāciju) vadītāja Maija Kokare, piebilstot, ka pārmaiņas ir realizējamas skolu autonomijas ietvaros. «Tomēr mēs neatsakāmies no mācību priekšmetu metodiskām izstrādnēm, kas kalpos kā atbalsts skolotāju darba plānošanai,» norāda M. Kokare. Savukārt izglītības ministrs Roberts Ķīlis papildina: «Jaunais standarts paredz minimālo zināšanu kodolu, kas obligāti būs jāapgūst visiem, tas tiks ietverts minētajos piecos mācību priekšmetos, bet pārējais būs vispārīgi formulēts, un skolām būs brīva izvēle, kā to organizēt un mācīt.»
Alga ciešā sasaistē ar kvalitāti
Reformu plāns paredz arī vairākus jauninājumus pedagogu darbā. «Pirmkārt, gribam mazināt birokrātisko slogu un kontroli, lai skolotājam būtu vairāk laika sava pamatuzdevuma veikšanai. Otrkārt, ierosinām viņiem ieviest 40 stundu ilgu darba nedēļu,» teic darba grupas (pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādē) vadītāja Evija Papule. Tāpat ir paredzēts diferencēt skolotāju darba samaksu atbilstoši kvalitātes pakāpei. IZM cer, ka tādējādi paaugstināsies pedagogu prestižs sabiedrības acīs un jauniešiem būs lielāka motivācija izvēlēties apgūt tieši šo arodu. «Algas paaugstinājums pienāksies par kvalitatīvāku darbu (izstrādāta pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma), nevis tas tiks skatīts, ņemot vērā darba stāžu vai kādus citus faktorus,» akcentē E. Papule, piebilstot, ka jaunajiem speciālistiem saistoša šķiet paredzētā 40 stundu ilgā darba nedēļa. «Var teikt, ka studenti vienbalsīgi atzina, ka viņi vēlas tādu darba laiku, kāds ir vairākumam strādājošo – astoņas stundas dienā. 40 stundās tiktu iekļauts gan mācību process, gatavošanās nākamajai darba dienai (ieskaitot darbu labošanu, konsultācijas), kā arī saziņa ar vecākiem,» norāda E. Papule.
Jauna finansēšanas kārtība
Reformu īstenošanas gaitā tiks mainīta arī izglītības finansēšanas sistēma vispārējā izglītībā: pašreizējais modelis (nauda seko līdz pašvaldībai un tikai skolotāju algām) tiks aizstāts ar galvojuma sistēmu (par katru uzņemto bērnu skola saņems noteiktu summu. Ar šo finansējumu tad arī būs jānodrošina visas skolas funkcijas – sākot ar skolotāju algām, beidzot ar mācību līdzekļiem.
Runājot par pārmaiņām nepieciešamo finansējumu, izglītības un zinātnes ministrs norāda, ka lielākā daļa no iecerēm tiks īstenota, pārstrukturizējot resursus no esošo IZM un tās padotības iestāžu budžetu. Pašlaik finansējums izglītības nozarei ir aptuveni 280 miljoni latu gadā. Reformu plānu izstrādāja astoņas darba grupas, piesaistot aptuveni 70 ekspertu no ministrijas sadarbības organizācijām (tostarp izglītības pārvaldes, skolas, vecāku biedrības).
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk