• Tweet

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), Latvijā intelektuālā īpašuma aizsardzībā nekas nemainīsies.

Pat neraugoties uz to, ka vairākas normas ir identiskas gan noraidītajā nolīgumā, gan Latvijas likumdošanā. Gluži otrādi, Ekonomikas ministrija un nozares eksperti pieļauj, ka ACTA neatbal-stīšana Eiropā liks meklēt citas alternatīvas intelektuālā īpašuma aizsardzībai un nākotnē aptvert arvien jaunas jomas. Eiropas Parlamenta vairākuma lēmums noraidīt ACTA nozīmē, ka šim nolīgumam nepievienosies nedz ES, nedz arī atsevišķas ES dalībvalstis.

 «Šī ir pirmā reize, kad Parlaments izmantoja Lisabonas līguma sniegtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu,» Neatkarīgo informēja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe. No vairāk nekā 650 EP deputātiem lielākā daļa – 478 deputāti – balsoja pret ACTA, 165 atturējās un tikai 39 balsoja par šo nolīgumu.

 EP deputāti no Latvijas balsojumā par ACTA nolīgumu savos uzskatos nebija vienoti. Skaidru nē šim nolīgumam, balsojot pret, pauda vien Ivars Godmanis, Tatjana Ždanoka, Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis. Savukārt Inese Vaidere, Roberts Zīle, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Kālris Šadurskis atturējās. Starp tiem 39 EP deputātiem, kas atbalstīja ACTA nolīgumu, nebija neviena no Latvijas.

 «Esmu gandarīts par to, ka Parlaments ņēma vērā manu ieteikumu noraidīt ACTA,» pēc balsojuma teica par jautājumu atbildīgais deputāts Dāvids Martins no Apvienotās Karalistes, uzsverot savus iebildumus par to, ka nolīgums nesniedza pietiekamu juridisku skaidrību un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvības.

 Neraugoties uz to, ka EP deputātu vairākums neatbalstīja ACTA, kurā bija ietvertas daudzas normas, kas jau šobrīd ir spēkā Latvijā, nekādas likumdošanas izmaiņas šajā jomā pagaidām netiek gatavotas. Gluži otrādi – Ekonomikas ministrija pat pieļauj, ka ACTA noraidīšana Eiropas Parlamentā tomēr liks meklēt citas alternatīvas, lai aizsargātu savu ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un intelektuālā īpašuma radītāju intereses arī ārpus ES robežām, ņemot vērā, ka šādi pārkāpumi ievērojami biežāk notiek ārpus ES. «Tomēr, ņemot vērā šābrīža situāciju, turpmākās aktivitātes attiecībā uz ACTA nav plānotas,» Neatkarīgajai teica Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

 Pirātu biedrības pārstāvis Ansis Māliņš Neatkarīgajai pauda uzskatu, ka ACTA īstenībā ir tikai pirmā no kaujām par informācijas sabiedrības nākotni un velti cerēt, ka šī nolīguma lobiji tagad ārkvalificēsies. «Tās pašas interešu grupas noteikti atgriezīsies ar jaunu papīru,» uzsvēra A. Māliņš. «Skatoties plašāk, tehnoloģiju attīstība sola paplašināt autortiesību cīņu uz jaunām dzīves jo mām un līdz ar to jaunām interešu grupām, kas vēlēsies apspiest pilsoņu brīvību. Piemēram, 3D printēšana un gēnu modifikācijas. Pašlaik mēs spējam kopēt datus, taču strauji attīstās tehnoloģija, kas ļauj mājas apstākļos pavairot fiziskus objektus. Piemēram, var nopirkt MakerBot – mikroviļņu krāsns izmēra ierīci –, kas spēj no plastmasas izdrukāt nelielus monolītu objektus. Šiem printeriem kļūstot lētākiem, spējīgākiem un populārākiem, tie draud atņemt Ķīnas fabrikām biznesu,» stāstīja A. Māliņš. Pēc viņa teiktā, autortiesību joma dažviet pasaulē ir iespiedusies arī lauksaimniecībā. «Bioinženieri ir izstrādājuši terminatorgēnu, kas faktiski ir pretkopēšanas aizsardzība dzīviem organismiem, – to otrās paaudzes sēklas ir neauglīgas. No vienas puses, zemnieki, kas vēlas audzēt izturīgākus augus, ir spiesti katru gadu pirkt jaunas sēklas no izstrādātāja un kļūst no viņa atkarīgi. Rodas situācija, ka kāda korporācija kontrolē, piemēram, Latvijas labības ražu un līdz ar to pārtikas cenas. No otras puses, ģenētiski modificēti organismi bez terminatorgēna brīvi izplatās dabā kā jebkura cita suga. Tas nozīmē, ka tavā laukā var iesēties un augt ĢMO, tev to nezinot. Kas no tā slikts? Ierodas ĢMO izstrādātājs un apsūdz tevi pirātismā – tu audzē viņa speciālo sugu, nemaksājot licenci! ASV tas ir novedis pie tā, ka pilnīgi visiem zemniekiem ir jāmaksā kaut kas līdzīgs mūsu datu nesēju nodevai,» zināja teikt A. Māliņš.

 ***

 UZZIŅAI

 Intelektuālā īpašuma pārkāpumi un sodi 2011. gadā

 • Valsts policija (VP) autortiesību un blakustiesību jomā veica 234 pārbaudes, rūpnieciskā īpašuma jomā – 98 pārbaudes

 • VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja 11 personas

 • Uzsākti 95 kriminālprocesi

 • Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem sastādīti 156 administratīvie pārkāpumu protokoli (APP), par viltotu preču pārdošanu – 7 APP, par preču zīmes vai citas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu sastādīti 40 APP.

 Konfiscētā manta 2011. gadā

 • CD (vien.) – 2049

 • DVD (vien.) – 2908

 • Birojtehnika, datorsistēmas, cietie diski ar nelicencētām datorprogrammām (gab.) – 183

 • Mobilie telefoni (gab.) – 92

 • Ierīces, kas paredzētas audio vai video informācijas ieguvei slēptā veidā – 251

 • GSM/GPRS audio uztvērējs (gab.) – 1

 • Apģērbi, apakšveļa, halāti (vien). – 3362

 • Apavi (pāri) – 1534

 • Dažādas rūpniecības preces – 3282

 • Pulksteņi (gab.) – 52

 • Parfimērija – 455

 • Uztura bagātinātāji, tabletes (gab.) – 11 595

 • Somas – 26

 • Bērnu elektromobiļi – 114

 • Kažokādas – 2

 Avots : Valsts policija

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde