Lembergs: Tiesa neko nedara, lai novērstu man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu

Attiecībā uz mani Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi Satversmes 94. pantā garantētās tiesības uz brīvību, norādīja politiķis Aivars Lembergs.
“Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!” uzsvēra Lembergs.
“Tāpēc, ka tieslietu ministrs Bordāns un valdības loceklis Eglītis skaidri pateikuši, ka politiķis Lembergs ir cietumā, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, tātad politiskajam pasūtījumam. Caur politisko pasūtījumu un Ostapa Bendera nozagto naudu un viņa stipendiātiem jāvērtē notikumu pagātne, tagadne un nākotne,” turpināja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka lai ne de iure, bet gan de facto liegtu viņam iespējas piedalīties vēlēšanās, pirmās instances Rīgas apgabaltiesas notiesājošam spriedumam un drošības līdzeklim – apcietinājumam vajadzēja rezumēties līdz deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanai pilsētas vēlēšanu komisijā.
“Mainot Kriminālprocesa likumu, būtiski ierobežojot aizstāvjiem laiku teikt aizstāvības runu un repliku atšķirībā no apsūdzības, kurai ierobežojumi netika noteikti, praktiski liedzot man teikt pēdējo vārdu, tiesa paspēja uzdevumu izpildīt un nepieciešamo rezultātu izpildīt 22. februārī. Man pat neļāva piedalīties vēlēšanās un balsot, tā manis vadītai partijai “Latvijai un Ventspilij” reāli atņemot vienu balsi,” norādīja Lembergs.
Pēc viņa teiktā, ja viņš būtu cietumā ārzemēs, piemēram, Anglijā, piedalīties vēlēšanās un balsot viņš varētu. Tāpat viņš varētu strādāt un komunicēt ar ģimeni attālināti, izmantojot datoru. Bet, pirmkārt, viņš vispār neatrastos cietumā, jo viņam būtu uzlikta elektroniskā aproce.
Kā zināms, ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms, kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk