Lemberga lietā pieņemtas visas desmit apelācijas
Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi apelācijas sūdzības no gandrīz visiem t.s. Lemberga krimināllietas dalībniekiem. Saskaņā ar likumu, apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.
Apelācijas iesnieguši Aivars Lembergs, viņa aizstāvji Māris Grudulis, kā arī Grudulis kopā ar advokāti Olgu Hincenbergu. Tāpat apelācijas sūdzību iesniegusi Lemberga aizstāve Irina Kauke. Otrajā tiesu instancē taisnību meklēs arī Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode, kā arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, cietušais Ainārs Gulbis un SIA “Pars termināls” pārstāvis.
Apelācijas protestu iesniegusi arī prokuratūra.
Kriminālprocesa likumā noteikts, ka apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā. Tāpat likumā noteikts, ka tiesa apelācijas sūdzību nepieņem (t.i., atstāj bez virzības vai izskatīšanas) tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja apelācijā nav norādīts tiesas nolēmums, par kuru tiek iesniegta sūdzība vai protests; kādā apjomā nolēmums tiek pārsūdzēts; kā izpaužas pirmās instances tiesas nolēmuma nepareizība u.tml. – faktiski tas ir, ja apelācija nav pareizi noformēta.
Lemberga advokāts Māris Grudulis žurnālistiem norādījis, ka pilnā sprieduma motīvu daļā ir ietverts vairākas reizes mazāks it kā pierādīto faktisko apstākļu uzskaitījums nekā sprieduma aprakstošajā daļā, kādēļ ir acīmredzami, ka lielākā daļa no noziedzīgā nodarījuma aprakstā ietvertajiem apstākļiem nav pierādīti: “Sprieduma aprakstošās un motīvu daļas argumenti daudzos gadījumos ir pretrunā viens ar otru, kādēļ spriedumu nevar atzīt par pamatotu un tiesisku.”
Tāpat viņš atzina, ka sprieduma aprakstošajā daļā ir vārds vārdā pārrakstīta (pārkopēta) apsūdzība, savukārt motīvu daļā prokuroru tiesai iesniegtais pierādījumu apraksts. Aizstāvības argumenti sprieduma motīvu daļā nav vērtēti vai ir vērtēti tikai daži argumenti.
“Par apcietinājumu spriedumā tikai paziņojumi tukšu, neargumentētu apgalvojumu formā. Pat man esot bijis drošības līdzeklis – liegums pildīt domes priekšsēdētāja amatu, kaut gan bija – liegums pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus. Tāda “kompetence”. Pierādījumu nav nekādu,” norādījis Lembergs.
Kā zināms, 22. februārī Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā (20 000 eiro). Lembergu apcietināja tiesas zālē.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk