• Tweet

Latvija krīzi ir izturējusi labi, uzrunājot Saeimu pavasara sesijas noslēguma sēdē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

“Mēs visi gribam iespējami drīz atgriezties ierastajā dzīvē. Ar atvieglojumu mēs varam konstatēt, ka pēc ilgas kavēšanās vakcinācijas process ir uzņēmis apgriezienus, un mēs drīz droši vien panāksim pārējo Eiropu. Ja vakcinācija turpināsies pašreizējos tempos, ja elastīgi rīkosimies, nepieciešamības gadījumā nosakot īslaicīgus vai lokālus ierobežojumus, ir pamatotas cerības, ka rudenī nesekos nākošais Covid vilnis,” sacīja Levits.

Viņš norādīja, ka “mēs nevaram vienkārši aizvērt durvis aiz šī visai mūsu tautai grūtā, nomācošā un traģiskā laika. Covid pandēmijā zaudēti tuvinieki, draugi, daudzi ir pārcietuši smagu slimību. Ir cietusi tautas labklājība, tautas ekonomika. Ar šo pandēmiju cīnījās un turpina cīnīties visa pasaule. Objektīvi ir jāsaka, ka gan Eiropas, gan pasaules salīdzinājumā Latvija šo krīzi ir izturējusi labi.”

“Ja Eiropas Savienībā 2020. gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās par 6,1 procentu un eirozonā pat par 6,6 procentiem, tad Latvijā tikai par 3,6 procentiem. Tomēr tas nav iemesls pašapmierinātībai, jo mūsu kaimiņi piedzīvoja mazāku ekonomikas kritumu. Igaunijas kopprodukts samazinājās par apmēram 3 procentiem, bet Lietuvā – par 1 procentu,” uzsvēra prezidents.

Pēc viņa teiktā, krīze vienmēr ir labs iemesls mācīties: “Šī krīze bijusi stresa tests Latvijas valsts pārvaldei, un uzrādīja tajā strukturālas problēmas. Tāpēc nepietiek tikai atrast atbildīgo par to vai citu kļūdainu lēmumu. Runa ir par veselas sistēmas mazspēju adekvāti rīkoties krīzes situācijā, atsakoties no Latvijai nepieciešamajām vakcīnu devām un demonstrējot nesagatavotību vakcinācijas uzsākšanai. Taču rodas jautājums, vai tas ir izņēmums, vai varbūt vāja spēja izlēmīgi rīkoties situācijās, kad vairs nepietiek ar ierasto rutīnu, ir visai izplatīta kaite mūsu valsts pārvaldē. Cits stresa tests valsts pārvaldē joprojām turpinās. Tas attiecas uz attīstības un noturības mehānisma līdzekļiem. Latvijas plāns tapa samocīti, pieteikumi bieži liecināja par resoriskām, nevis valsts kopīgajām interesēm. Te kārtējo reizi pamatotas bažas rada valsts pārvaldes vājā pārnozaru sadarbības spēja. Tiesa, otrajā piegājienā pēc Eiropas komisijas pamatotās kritikas, šis plāns tika uzlabots. Atgādināšu, ka šiem ārpuskārtas līdzekļiem ir jākalpo nevis pašreizējo vajadzību apmierināšanai, bet gan Latvijas kvalitatīvai izaugsmei.”

Viņš aicināja Saeimu un valdību veikt pamatīgus valsts pārvaldes rīcībspējas un efektivitātes novērtējumus, noskaidrojot, kas jāuzlabo procedūrā, kas valsts pārvaldības kultūrā un kur nepieciešamas izmaiņas likumos.

“Es vēlos arī aicināt uz saskanīgāku un konstruktīvāku Saeimas un valdības sadarbību, gan lemjot par ierobežojumiem, gan par to pakāpenisku atcelšanu, valdībai jāņem vērā daudzpusīga datu analīze un ekspertu ieteikumi. Savukārt Saeimai ir jāieklausās valdības argumentos, vai arī, ja tā pieņem pretēju lēmumu tam, ko nolēma valdība, arī tam, ir jābalstās tikpat daudzpusīgā situācijas izvērtējumā. Tas palīdzētu mums nākotnē izvairīties no nevēlamiem parlamentāriem negadījumiem,” sacīja Levits.

Viņš pauda, ka sabiedrība valdības, koalīcijas un Saeimas darbību krīzes ir vērtējusi kritiski, tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šajā laikā ir pieņemti patiešām nozīmīgi likumi, kas nostiprina Latvijas valsts nacionālos un demokrātiskos pamatus un sekmē valsts attīstību.

Foto: Valsts kanceleja