• Tweet

Visticamāk, lai glābtu savus reitingus īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, trešdien, 2. jūnijā, notika būtiskas izmaiņas valdības sastāvā – tika izstumta KPV LV un premjers Krišjānis Kariņš ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības, Attīstībai/ Par! un Jaunās Vienotības pārstāvjiem parakstīja sadarbības partneru memorandu par savstarpējās sadarbības mērķiem un vienošanos par turpmāko valdību veidojošo Saeimas frakciju sadarbību. Kaut arī KPV LV ministru nomaiņa bija gaidāma, lielāko pārsteigumu sagādāja JKP solis – upurēt Ilgu Šuplinsku, kas izglītības un zinātnes ministres amatā, protams, nebija veiksmīgākā, taču vai šāda rokāde bija politiski loģiska?

Kā zināms, Ministru prezidents informēja, ka panākta vienošanās par četru ministru nomaiņu un šodien Saeimā virzīs Anitu Muižnieci izglītības un zinātnes ministres, Mariju Golubevu iekšlietu ministres, Gati Eglīti labklājības ministra un Jāni Vitenbergu ekonomikas ministra amatam. Kariņš pateicās Sandim Ģirģenam, Ramonai Petravičai un Ilgai Šuplinskai, kā arī Saeimas KPV LV frakcijai par līdzšinējo sadarbību.

Vēlāk atklājās, ka tieši JKP bija pārmaiņu iniciatore – to intervijā LTV atzina JKP Saeimas deputāts Gatis Eglītis, norādot, ka tieši JKP devusi premjeram mājienus, ka ir iespējams par jaunu valdības sastāvu vienoties ātrāk, un par to bija arī sarunas ar partneriem.

Ja KPV LV ministru nomaiņa bija skaidra, proti, to nosaka koalīcijas līgums, tad Šuplinskas rokāde daudziem likusi uzdot jautājumu – vai JKP zem tanka pametusi vienu no savējiem?

Protams, par Šuplinskas kompetenci varam daudz diskutēt, taču Šuplinsku nomainīt pret bijušo IZM parlamentāro sekretāri bija loģiski? Pati Šuplinska nav slēpusi savu vilšanos par šādu partijas lēmumu, sakot, ka “politikā es gāju tikai Jaunās konservatīvās partijas valdes pierunāta, ar skaidru mērķi – godīgi, drosmīgi, gudri. Ja es neredzu kādu no šiem elementiem, es izstājos.”

Pats JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns plašāk nepaskaidroja lēmumu par Šuplinskas “uzmešanu”, kā argumentu izmantojot “sabiedrības intereses”. Bet varbūt tomēr partijas intereses?

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse norādīja, ka šāds solis norāda uz JKP iekšējo krīzi. Viņa skaidroja, ka “rīcība, kādu JKP veica pret izglītības ministri, ir neizprotama, turklāt viņas vietā tiek ieteikta ministres parlamentārā sekretāre, kura praktiski ir līdzatbildīga par to darbu, ko ir veikusi ministre. Tas liek domāt, ka partijas iekšienē notiek kādas intrigas.”

Jāatzīst, ka Šuplinska nav pirmā, kas izstājusies no JKP – daudzi jo daudzi JKP biedri izstājušies, norādot uz JKP vadības agresīvajām metodēm un neatbilstību sludinātajām vērtībām. Iepriekš ar skaļiem atzīšanās stāstiem par notiekošo konservatīvajā partijā nākuši klajā vairāki nu jau bijušie partijas biedri, tostarp mūziķis Aivars Lapšāns, JKP Tukuma nodaļas vadītājs Normunds Pildiņš, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un arī uzņēmējs Renalds Bērziņs.

Vai cīnoties pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un būvējot visu savu politisko kapitālu uz viņu, JKP jau sen nav zaudējusi savu identitāti, ja vien tai kādreiz tāda bijusi?

Foto:Valsts kanceleja