• Tweet

PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, kurā piedalījās 250 uzņēmumu vadītāju visā Baltijā, atklāj rekordaugstu optimisma līmeni attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. PricewaterhouseCoopers (PwC) Latvija Vadošā partnere un Ārvalstu investoru padomes Latvijā Valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska šorīt intervijā LTV pauda – uzņēmēju optimisms attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības ir ļoti liels.

Arī šogad PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, pētītu uzņēmēju noskaņojumu un viedokli par uzņēmējdarbības izaicinājumiem un attīstības perspektīvām. Piedāvājam iepazīties ar Latvijas un Baltijas uzņēmēju viedokli un salīdzinām to ar uzņēmumu vadītāju noskaņojumu citviet pasaulē.

Gadu pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija COVID-19 vīrusa izplatību pasludināja par globālu pandēmiju, 76% uzņēmumu vadītāju pasaulē uzskata, ka pasaules tautsaimniecība 2021. gadā piedzīvos izaugsmi. Šis rādītājs ir par gandrīz 20 procentpunktiem lielāks, nekā iepriekšējais aptaujā fiksētais rekords. Arī uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs attiecībā uz pasaules tautsaimniecības izaugsmi ir noskaņoti optimistiski. 53% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā sagaida pasaules tautsaimniecības izaugsmi, kas vairāk nekā 4 reizes pārsniedz pagājušā gada rādītāju (13%). Vērtējot savas valsts tautsaimniecības izaugsmi, uzņēmumu vadītāji Latvijā ir noskaņoti mazliet pesimistiskāk, nekā viņu kolēģi Igaunijā un Lietuvā. 43% aptaujāto norāda, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme nākamajos 12 mēnešos paātrināsies, savukārt Igaunijā līdzīgās domās ir 56%, bet Lietuvā 58%.

Attiecībā uz sava uzņēmuma apgrozījuma izaugsmes attīstību nākamajos 1-3 gados, Baltijas uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti, jo visās trīs Baltijas valstīs aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem (Latvijā – 57%, Lietuvā – 48%, Igaunijā – 56%) uzskata, ka viņu uzņēmumu apgrozījumu izaugsme nākamo 12 mēnešu laikā palielināsies, savukārt par apgrozījuma izaugsmi nākamajos 3 gados pārliecināti ir vairāk kā 80% aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās Baltijas valstīs.

“Neskatoties uz nenoteiktību, [uzņēmēju] optimisms attiecībā uz Latvijas tautsaimniecības un savu izaugsmi ir ļoti liels. Četras reizes ir palielinājies optimistu skaits, tie ir aptuveni 43%, pērn tie bija aptuveni 12%, liecina mūsu aptauja,” norādīja eksperte.

“Latvijas uzņēmēji mazliet vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji skatās uz valsts atbalstu pandēmijas seku mazināšanai. [..] Tomēr Latvijas uzņēmēji nav pesimistiskāk noskaņoti par Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem, mūsu uzņēmēji ir optimistiskāki,” sacīja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Uzņēmumu vadītāji norāda, ka šobrīd ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus, ko, protams, var skaidrot ar COVID-19 radītās pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un darbaspēka pārkvalifikāciju. Neskatoties uz to, darbaspēka piesaiste uzņēmumiem joprojām ir izaicinoša. Tāpat, uzņēmumu vadītāji visās Baltijas valstīs neplāno samazināt esošo darbinieku skaitu, tieši pretēji, darbinieku skaitu plānots saglabāt esošajā līmenī vai palielināt. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju arī apsver iespēju palielināt savu darbinieku atalgojumu, taču salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis arī to vadītāju skaits, kas tuvāko 12 mēnešu laikā atalgojumu uzņēmuma darbiniekiem neplāno palielināt. Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno algu kāpumu pamatā 5% robežās. Lai uzlabotu savu vadīto uzņēmumu konkurētspēju, uzņēmumu vadītāji Latvijā pielāgo darbības stratēģiju, galveno uzmanību veltot darbinieku prasmēm, uzņēmuma darba kultūrai un paradumu maiņai. Pēc uzņēmumu vadītāju domām, svarīgs aspekts uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai ir arī savstarpējā komunikācija ar darbiniekiem un darbinieku iesaiste. Attiecībā uz uzņēmējdarbības prioritātēm, uzņēmumu vadītāji Latvijā, citās Baltijas valstīs un pasaulē kopumā ir vienoti. Galvenā uzņēmēju prioritāte ir kvalificēts, izglītots un pielāgoties spējīgs darbaspēks.

“Kas pasaulē ir atšķirīgi no Latvijas – 64% globālo uzņēmēju runā par ilgtermiņa attīstību, sociālo ietvaru un pārvaldību. Kamēr pasaulē šī jau ir liela tendence, tikai 24% Latvijas uzņēmēju domā par šo,” intervijā LTV pauda Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Kā norāda uzņēmumu vadītāji Latvijā, galvenais uzņēmuma apgrozījuma izaugsmes faktors ir uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošana un šādu iespēju meklēšana. Tāpat uzņēmēju ieskatā būtiska ir arī uzņēmuma dabiskā izaugsme, uz ko vadītāji norāda nemainīgi gadu no gada. Galvenās prioritātes veiksmīgai uzņēmuma pastāvēšanai un izaugsmei ir sakārtota, konkurētspējīga un efektīva nodokļu politika un atbilstoša fiziskā un digitālā infrastruktūra. Aptaujas dati liecina, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāstrādā efektīvāk. Uzņēmumu vadītāji Latvijā, kā galvenās valdības prioritātes, uz kurām tai būtu jākoncentrē uzmanība, norāda nodokļu režīma konkurētspējas palielināšanu (65%, aizvadītajā gadā – 60%), biznesa vides attīstību (54%, aizvadītajā gadā – 48%) un valsts administrācijas izmaksu samazināšanu (46%, aizvadītajā gadā – 36%). Uzņēmumu vadītāju ieskatā līdz šim paveiktais nav pietiekams, jo vadītāju viedoklis par galvenajām valdības prioritātēm, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ir nemainīgs.

Uzņēmumu vadītāju skatījumā pandēmijas ietekme ir bijusi divejāda – no vienas puses, tā ir paātrinājusi dažādas inovācijas, tostarp uzņēmumu digitālo attīstību un briedumu, kas nākotnē šiem uzņēmumiem sniegs dažādus ekonomiskos ieguvumus, taču no otras puses – radījusi virkni izaicinājumu un negatīvu ietekmi uz atsevišķām uzņēmējdarbības nozarēm. Pandēmijas iespaidā attīstās uzņēmumu digitālais kurss – neskatoties uz to, ka aptaujātie uzņēmumu vadītāji Latvijā nesaredz kiberdraudus, kā nopietnu apdraudējumu viņu vadītajam uzņēmumam (27%), COVID-19 radītās krīzes rezultātā, tie plāno būtiski palielināt investīcijas uzņēmuma digitālajai transformācijai (46%) un kiberdrošībai un datu aizsardzībai (37%). Jāatzīmē, ka uzņēmumu vadītāji Latvijā un Baltijā, salīdzinot ar vadītājiem citur pasaulē, daudz mazāku uzmanību velta ilgtspējas un ESG (Environmental, Social, Governance – angļu val.) jautājumiem un šobrīd šajās jomās netiek plānoti būtiski ieguldījumi. Latvijā ieguldījumus šajā jomā (apkopojot atbildes mēreni palielināt un būtiski palielināt) plāno palielināt tikai 24% aptaujāto. Taču redzot, ka uzņēmumu vadītāji pasaulē ESG un ilgtspējas jautājumiem pievērš arvien lielāku uzmanību (60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju pasaulē norāda, ka plāno palielināt ieguldījumus ilgtspējas un ESG jautājumos) un ņemot vērā starptautiskā regulējuma noteiktās prasības, sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē ESG jautājumiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība arī Latvijā.

PwC Latvija vadošā partnere uzsver: “Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi, un šī brīža situāciju uzņēmējdarbības vidē raksturo zināma piesardzība, kam pamatā ir virkne dažādu faktoru, kurus iezīmē aptaujas rezultāti. Raugoties uz nākotni, uzņēmumu vadītāji šobrīd koncentrējas uz iekšējo uzņēmuma procesu sakārtošanu un uzlabošanu. Lai gan zināma uzņēmumu vadītāju piesardzība mūsu reģionā ir pamatota, viņiem ir jāpatur prātā arī senā patiesība, ka „veiksme smaida drosmīgajiem”, un jāizmanto iespēja rīkoties jautājumos, kas skar viņu uzņēmumus un plašākas sabiedrības grupas. Šis ir laiks, kad uzņemoties iniciatīvu un attiecīgi reaģējot, uzņēmumi var veicināt pārmaiņas un iegūt nozīmīgas priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem.”