• Tweet

Portāla “Labdien.lv” redakcija šonedēļ saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurš pauž – “Nosūtu publicēšanai savu atklāto vēstuli Jānim Bordānam. Diez vai kāds cits par šo tēmu uzrakstīs un to nopublicēs.” Atsūtītā vēstule acīmredzami domāta tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un tajā politiķis aicināts aizdomāties par savu rīcību, mērķiem, ar kādiem ienācis politikā, un to, vai viņa esošā darbība ir saskaņā ar sirdsapziņu.

Sveiciens tautiešiem! Sveiciens Jānim Bordānam!

Ikviens no mums vairāk vai mazāk zina, kas ir politika, un šajā kontekstā runa ir ne tikai par partijas ar vienotas ideoloģijas veidošanu, kompromisu mākslu, vēlmi sekot savām vērtībām un idejām, bet arī nerimstošu cīņu par varu un tās noturēšanu. Mēs visi esam redzējuši, ka varas vārdā politiķi ir gatavi viens otru nodot, paklupināt, pieliekot kāju priekšā, iedurt dunci mugurā tam, ko vēl pirms brīža sauca par domubiedru, un arī nostādīt savas personīgās intereses augstāk par sabiedrības labumu. Skaidrs, ka politikā var izdzīvot tikai stiprākie, bet tas nenozīmē, ka šiem stiprākajiem ir “jāiet pāri līķiem”, jo neviens vēl nav atcēlis sirdsapziņu – mēs visi, tai skaitā arī politiķi, esam cilvēki, kas kādu dienu atbildēs par savām izvēlēm – ja ne sabiedrības, tad Dieva priekšā jau nu noteikti. Neapšaubāmi, ka politika var aizraut un var atnest gan naudu, gan slavu, gan sabiedrības novērtējumu, taču vai tas ir tā vērts, ja katras dienas noslēgumā nākas apjaust, ka mūsu rīcība nav saskaņota ar mūsu iekšējiem principiem. Piedod, Jāni, bet šobrīd izskatās, ka tu esi pārāk “aizspēlējies”.

Atskatoties uz neseno laiku, kad pieteici atgriešanos politikā ar Jauno konservatīvo partiju, tavi mērķi tik tiešām šķita cēli – domas par korupcijas apkarošanu, idejas par tautas labklājības celšanu, gatavība padarīt šo valsti labāku, bet ar laiku tas viss izplēnēja kā ar roku atņemts – lielāko daļu savu politisko kapitālu tu būvēji uz vienu cilvēku, beigu beigās arī panākot viņa apcietinājumu uz neizskaidrojamu pierādījumu pamata.

Un šeit jāatgādina Jāņa Evaņģēlija 8. nodaļu, kad pie Jēzus rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā un viņu vēlējās nomētāt akmeņiem. Jēzus pacēla galvu un sacīja: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!” Arī tu, Jāni, ticīgs cilvēks būdams, zini, ka Pastaro tiesu sagaidīsim mēs visi un katram no mums būs jāatbild Dieva priekšā par to, ko esam darījuši. Tu zini, ka tūdaļ pēc nāves mūsu dvēsele stājas Dieva tiesas priekšā. Tai jāatbild Dievam par visām domām, vārdiem un darbiem, un par laba nedarīšanu. Vai dienā, kad pienāks arī tava kārta, stāties tā Kunga priekšā, tu būsi gatavs atbildēt par visu sastrādāto?

Ja tev šis nešķiet pietiekami spēcīgs arguments, tad paskatīsimies arī no politiskās loģikas puses. Saprotams, ka tev šobrīd ir ļoti ērti ar saviem domubiedriem – Jurašu, Feldmanu vai Eglīti, – bet vai tu vari būt pārliecināts, ka viņi tevi kādu dienu nenodos – naudas, varas, cita politiskā spēka vai vienkārši kādas tavas kļūdas dēļ?

Kaut vai paskatoties uz Viņķeli – bijušo veselības ministri, kuras stingrā aizmugure bija viņas politiskā apvienība. “Attīstībai/Par!” bija pirmā, kas Kariņa lēmumu pieprasīt Viņķeles demisiju nodēvēja par pārsteidzīgu un nepamatotu. Arī Pavļuts, kas stājās Viņķeles vietā, slavēja viņu kā izcilu ministri, kuras uzņemto kursu vērts turpināt, bet ko mēs redzam tagad, kad pagājuši vien daži mēneši un vairums metušies nosodīt Viņkeles darbu ministres amatā? Pavļuts bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem gatavs pamest Viņķeli zem tanka un paziņojis, ka saistībā ar Covid-19 neveiksmīgo iepirkumu “Viņķele ir bijusi vismaz daļēji klātesoša dažādās epizodēs, ir bijusi informēta un piedalījusies šo lēmumu pieņemšanā.” Laikam jau draudzībai un lojalitātei ar politiku nav nekāda sakara.

Vai tu domā, ka tavi domubiedri attiecīgā, tiem izdevīgā brīdī, nerīkosies tāpat kā Pavļuts? Tev taču vislabāk zināms, ka politiskie domubiedri mēdz mainīties – savulaik, kad biji “Latvijas ceļā”, tie bija vieni, bet vēlāk – Pilsoniskajā savienībā – pavisam citi! Savukārt TB/LNNK – jau atkal citi. Saprotams, ka tev tieslietu ministra amatā ir ļoti ērti, tāpat kā atrasties JKP, bet skaidrs, ka jau rīt tas var mainīties – tie, kas šodien ir tavi sabiedrotie, rīt jau var kļūt par taviem kritiķiem. Un ko tad?

Droši vien, ka visi tilti vēl nav nodedzināti, līdz ar to varbūt ir vērts kaut uz brīdi apstāties un apdomāties. Tev jāsaprot, ka tu dedzini tiltus ne tikai ar cilvēku, kuru esi iesēdinājis cietumā un tiem, kas viņu atbalsta, bet arī ar visiem, kas saprot to, kas patiesībā notiek. Un daļa no šiem cilvēkiem ir arī tavi atbalstītāji. To gribas uzsvērt, jo kādu dienu tu vari attapties, kad nebūs vairs neviena, kas vēlētos ar tevi sadarboties, un pat neviena, kas vēlētos tev spiest roku. Skaidrs, ka ilgtermiņā ar šādu politiku tu, Jāni, tālu netiksi, bet vai ar šādiem mērķiem tu iestājies politikā? Vai tad dzīvē svarīgākais nav dzīvot saskaņā ar tīru sirdsapziņu?

P.S. Man ir maza cerība, ka tu kaut ko savā nostājā mainīsi, bet uzskatīju par savu pienākumu tevi par šo visu iepriekšminēto informēt, jo brīdī, kad tu to apjautīsi, tu nevarēsi teikt, ka neviens tevi nebrīdināja. Tavās rokās šobrīd ir uguns, un tā ir tava izvēle – nodedzināt visus tiltus vai nē.

Ar Dievu!

Foto: F64