Hilarijas Klintones vizīti vērtē kā vēsturisku
Latvija esot simtā valsts, kuru apmeklē ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Šajā aspektā viņas vizīti varētu vērtēt kā simbolisku, savukārt kā vēsturisku tāpēc, ka līdz šim neviens ASV valsts sekretārs (šis amats salīdzināms ar ārlietu ministra amatu citās valstīs) nav ieradies klasiskā divpusējā vizītē mūsu valstī.
H. Klintoni ierasties Latvijā jau 2009. gadā aicināja toreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, tomēr vizīti noorganizēt neizdevās.
Vizītes laikā šodien H. Klintonei ir plānotas tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, lai apspriestos arī par NATO misijām un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu Latvijā, turklāt neformāla foruma ietvaros viņa tiekas ar jauniešiem un nevalstisko organizāciju līderiem, informē ASV vēstniecība Rīgā.
ASV valsts sekretāre piedalīsies arī ielas pārdēvēšanas ceremonijā par godu bijušajam valsts sekretāra vietniekam Samneram Velsam, taču šis nosaukums agrākajai Remtes ielai ir piešķirts jau pirms krietna laika, un šajā ielā ar 1. numuru atrodas arī jaunā ASV vēstniecības ēka. S. Velss bija valsts sekretāra vietnieks, kurš 1940. gada 23. jūlijā ASV valdības vārdā nāca klajā ar paziņojumu, kas nosodīja triju Baltijas valstu okupāciju.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā ASV un Latvijas Republika 5. septembrī atjaunoja diplomātiskās attiecības. Jāatgādina, ka H. Klintones dzīvesbiedrs Bils Klintons kā 42. ASV prezidents Latviju apmeklēja 1994. gada jūlijā un savā runā pie brīvības pieminekļa solīja atbalstu Baltijas valstu atjaunotnes procesam. Nedaudz vēlāk, 1998. gada 16. janvārī, ASV un Baltijas valstu prezidenti parakstīja starptautisku dokumentu – Partnerības hartu, kas kļuva par pamatu ASV un Latvijas starpvalstu sakaru attīstīšanai. Tolaik B. Klintons paziņoja par ASV un Baltijas partnerības fonda izveidi un 15 miljonu dolāru piešķiršanu tam solidāri ar Sorosa atklātās sabiedrības institūtu. Nauda bija paredzēta pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju attīstības veicināšanai. Desmit gadus pēc hartas parakstīšanas Baltijas valstu toreizējie prezidenti atzina, ka šis dokuments ļāvis baltiešiem iekļūt NATO 2004. gadā un pēc tam – kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi esot sasniegti ASV un Baltijas valstu hartas pamatmērķi. H. Klintones apmeklējumam uzreiz sekos ASV uzņēmēju vizīte Latvijā. Jūlija pirmajās trīs dienās mūsu valstī uzturēsies pārstāvji no dažādām nozarēm – transporta un loģistikas, rūpniecības, informācijas tehnoloģiju, nekustamo īpašumu un citām nozarēm. Rīgā tiks organizēts seminārs ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas. Šā gada sākumā Ārlietu ministrijā valsts sekretārs Andris Teikmanis prezentēja pētījumu par Latvijas un ASV sadarbības iespējām. Ja vērtē tikai abu valstu ekonomisko sadarbību, Latvijas un ASV ārējās tirdzniecības apgrozījums 2011. gadā bija par 13,5 procentiem lielāks nekā 2010. gadā. Savukārt Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz ASV 2011. gadā pieauga par 6,6 procentiem.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk