• Tweet

Ventspils mērs Aivars Lembergs kopš februāra beigām atrodas ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, joprojām tā arī nezinot oficiālo tiesas pamatojumu, kāpēc piemērots šāds drošības līdzeklis bez iespējām to pārsūdzēt. Šķiet, ka valdošajai koalīcijai, kas savos vārdos vienmēr iestājas par tiesiskuma stiprināšanu, tiesas nepamatots drošības līdzeklis neliekas apspriešanas vērts – vai tas tāpēc, ka, piemēram, Saeimā aizvien turpina darboties arī smagos noziegumos apsūdzētie Saeimas deputāti?

“Apcietinājums kā drošības līdzeklis valdības opozīcijas līderim Lembergam ir loģisks un saprotams. Ir priekšvēlēšanu laiks un jāiesniedz deputātu kandidātu saraksti. Cietuma kamerā nav piekļuves ne tikai internetam, bet arī telefonam. Tā ir “lieliska” vieta Lemberga politiskajai darbībai priekšvēlēšanu laikā,” žurnālistiem norādījis Lembergs.

Apcietinājums Lembergam piemērots, neraugoties uz to, ka pastāv vairāki drošības līdzekļi, tai skaitā aizliegums izbraukt no valsts, drošības nauda, mājas arests u.tml. Tiesa ignorējusi ne tikai to, bet arī faktu, ka apcietinājuma mērķis var būt tikai un vienīgi, lai cilvēks neizvairītos no tiesas, netraucētu izmeklēšanai un nebēgtu prom. Tātad, kamēr nav pilnā sprieduma teksta, arī Lemberga apcietināšana ir bez jebkādas tiesas motivācijas.

Valdošās koalīcijas pārstāvji, kas runā par bezkompromisu tiesiskumu, likuma varu, demokrātijas nozīmi, to, ka saskaņā ar likumu Lembergam nav tiesību apcietinājumu pārsūdzēt, nekomentē. Kāpēc, runājot par Lembergu, pēkšņi nevienu vairs neuztrauc tādi jēdzieni kā “taisnīga tiesa”, “tiesu sistēmas prestiža paaugstināšana” un “cilvēktiesību ievērošana”?

Atbilde nav tālu meklējama – ja paskatāmies, tad pašā Saeimā atrodas vismaz četri dažādos noziegumos apsūdzētie. Tātad valdošā koalīcija ne tikai izvēlas ignorēt acīmredzamu beztiesisku situāciju, kurā nonācis Lembergs, bet arī tiesiskā nihilisma aizmetņus valsts parlamentā.

Kā zināms, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir apsūdzēts par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs iesaisīts veselās divās krimināllietās – viņš apsūdzēts par finanšu līdzekļu 26 620 eiro apmērā izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt finanšu līdzekļus 2420 eiro apmērā no SIA “Eco Baltia grupa”, kā arī pavisam nesen policija sākusi kriminālprocesu pret Ekonomikas ministrijas pārstāvi Skultes ostas valdē un Saeimas deputāta Ērika Pucena (“Par cilvēcīgu Latviju”; KPV LV) palīgu Salvi Petriku (“Par cilvēcīgu Latviju”; KPV LV) saistībā ar naudas līdzekļu iegūšanu savtīgos nolūkos, kur figurē arī Zakatistova vārds.

Un tie vēl nav tiek trakākie gadījumi – Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja amatu mūsu valstī ieņem Juris Jurašs (JKP), kurš apsūdzēts par valsts noslēpuma izpaušanu, par ko saskaņā ar likumu paredzēta kriminālatbildība – līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods. Bet Saeimas deputātam no “Jaunās Vienotības” – Aldim Adamovičam – tiek inkriminēta krāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un dienesta viltojums.

Par kādu tiesiskumu var būt runa, ja valdošā koalīcija pati ir pilna ar Temīdas zobena cirtienam pakļautiem ļautiņiem? Kamēr viens opozīcijas politiķis iespundēts cietumā, kuru tam piespriedusi pirmās instances tiesa bez jebkādas motivācijas, tikmēr valdošā koalīcijā it kā atbildīgus un valstiskus lēmumus pieņem vesela rinda krāpšanā u.c. noziegumos apsūdzēto. Vai tā valsts izprot tiesiskumu? Vai arī tā izpaužas izslavētais un Bordāna ieviestais “bezkompromisa tiesiskums”?

Foto: F64